Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču

Nerimstošie kiberuzbrukumi

Eksperts: Nerimstošie kiberuzbrukumi ir maksa par komfortu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz ar digitālo un informācijas tehnoloģiju attīstību arvien vairāk pieaug virtuālās pasaules loma, un notikumi tajā spēj arvien nopietnāk ietekmēt parasto ikdienu. Vieni no biežāk pieminētajiem faktoriem šajā ziņā ir kiberuzbrukumi. Tie var nozīmēt gan vienkāršu informācijas zagšanu vai datorsistēmu darbība apgrūtinājumu, bet var būt arī īsta kara sastāvdaļas. Kiberuzbrukumi var graut dažādu svarīgu iekārtu darbību, bez kā moderna sabiedrība nevar normāli funkcionēt.

Jēdziens kiberuzbrukums informācijas tehnoloģiju drošības ekspertu vidē nav īpaši iecienīts, jo programmatūras, kas domātas informācijas  zagšanai, svešu datoru un to tīklu pakļaušanai vai bojāšanai, ne vienmēr darbojas kādas mērķtiecīgas un terminētas akcijas ietvaros, ar ko asociējas vārds "uzbrukums". Var teikt, ka dažāda mēroga un spēka kiberuzbrukumi notiek pastāvīgi.

"Nevajag domāt, ka kiberuzbrukums ir tad, kad pilsētā pārstāj darboties luksofori. No lietotāja datora var nozagt paroles vai citu svarīgu informāciju, un to izmantošanas sekas var būt dažādas," pastāstīja "CERT" Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības speciālists Gints Mālkalnietis.

Līdz šim zināmie gadījumi, kad, visticamāk, valdību kontrolēti hakeri ir centušies iekļūt savu potenciālo pretinieku stratēģiskās informācijas krātuves un centušies paralizēt svarīgu mililitru vai civilu infrastruktūru, nav korekti pierādāmi, zināms vien, ka parastam kredītkaršu datu zaglim tik specifikas programmas nav vajadzīgas. Šādi kiberuzbrukumi pārsvarā notiek spiegošanas ietvaros. Tomēr fantastikas filmās atainotie kiberkara vai terorisma paraugi, kad ar datoru palīdzību tiek mēģināts sagraut civilizāciju, nav tālu no realitātes.

Nesen Vācijā, visticamāk, konkurentiem, izdevies apstādināt metalurģijas kombinātu. Lai arī, piemēram, atomelektrostaciju datori nav pieslēgti internetam, ļaundariem pilnīgi nesasniedzami tie arī nav.

"Šie cilvēki arvien pilnveido metodes, kā piekļūt šādām iekārtām no ārienes, un tas nozīmē, ka kaut kad kas tāds var gadīties," skaidro  "CERT" pārstāvis Mālkalnietis.

Datori arvien vairāk kontrolē cilvēku dzīvi un tautsaimniecību. Ekonomikas analītiķi atzīst, ka šīs sistēmas pieaugošā ievainojamība ir cena par vēlmi dzīvot komforta apstākļos.

"Protams, civilizācija ir trausla, un, pieaugot komplicētībai, mēs ar katru dienu arvien attālināmies no tām spējām un prasmēm, kas mums palīdzēja izdzīvot vienkāršākos apstākļos. Tomēr, ja mēs gribam šo pieaugošo komfortu, mums jārēķinās arī ar riskiem, kas to pavada," norāda Pēteris Strautiņš, bankas "DNB" ekonomists.

Līdz šim tiem, kas sargā virtuālo pasauli no uzbrukumiem, ir veicies labāk par pretiniekiem un jācer, ka šis pārsvars saglabāsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti