Vienā no nomaļākajiem pasaules nostūriem - Arktiskajā aplī - dažu stundu laikā atklātie ūdeņi pārvēršas ledū. Tas galvenokārt ir svaigs pirmā gada ledus, bet citviet arī daudzu gadu ledus. Ir pagājuši 111 gadi, kopš Ziemeļrietumu pasāža tika šķērsota pimoreiz.
Šogad pieaugošās gaisa un ūdens temperatūras likušas ledum kust ātrāk, tomēr tikai daži kuģi uzdrošinās ceļot pa nedrošo arhipelāgu. Somu kuģim “Nordica”, uz kura kuģo pētnieki, ir spēcīgi dzinēji, kas tam ļauj ātri pagriezties vai apstāties, kas palīdz šajos ledus apstākļos.
“Galvenais ir izvairīties no ledus. Ja iespējams, stūrēt tam apkārt: tas ir ātrāk, vieglāk, tas ietaupa degvielu,” stāsta “Nordica” kapteinis Jiri Viljanens.
Arktiskais aplis, starptautiskā datuma līnija un ekvators jūrniekiem ir svarīgi simboli, un bieži vien tie, kas ar tiem sastopas pirmoreiz, tiek sveikti īpašās ceremonijās. Uz “Nordica” klāja gan laiku diktē kuģa pulkstenis, nevis oficiālā laika zona.
“Arktikā ir vai nu pastāvīga dienasgaisma vai pastāvīga tumsa, tāpēc nav nozīmes, cik ir pulkstenis. Tu tikai ievēro to laika zonu, kas tev sniedz visvairāk sajēgas, un tā parasti ir laika zona, no kurienes vai uz kurieni tu ceļo,” skaidro ASV krasta apsardzes pārstāvis Bils Voitira.
Ziemeļrietumu pasāža ir dramatiski mainījusies, kopš pirmoreiz to apmeklēja cilvēki.
Turpmākās nedēļas pētnieki analīzēs šīs pārmaiņas un to ietekmi uz jūras ainavu. Kuģis Vankūveru pameta 5.jūlijā, un tam paredzēts sasniegt Grenlandes galvaspilsētu Nūku līdz 1.augustam.
