Eiropas Patentu organizācijas direktors Benua Batistelli: Izgudrotāji ir mūslaiku modernie varoņi

„Baltijas valstīm ir liels potenciāls, taču nav viegli konkurēt ar lielajām zemēm,” atzīst Eiropas Patentu organizācijas direktors Benua Batistelli. Latvijas Radio ar viņu tikās Venēcijā, kur pirms neilga laika pasniedza ikgadējo Eiropas Izgudrotāju balvu, ko mēdz dēvēt arī par izgudrotāju Nobela miera prēmiju.

Inas Strazdiņas saruna ar Benua BatistelliIna Strazdiņa

    Par šo balvu, ko pasniedz piecās kategorijās, sacenšas izcilākie pasaules zinātnieki. Iepriekš balvai bija nominēts arī latviešu izgudrotājs Ivars Kalviņš.

    Kā klājas Eiropas un pasaules izgudrotājiem, kā viņu saimē ierakstās Baltija un Latvija, kas izgudrojumu pasaulē ir modē un vai tuvojamies brīdim, kad viss jau būs atklāts, - par to sarunā ar Eiropas Patentu organizācijas direktoru Benua Batistelli.

    Ina Strazdiņa: Batistelli kungs, tā kā es nāku no Latvijas, Baltijas, tad vēlos Jums vaicāt, kā Jūs vērtējat ģeogrāfisko līdzsvaru šodienas izgudrojumu pasaulē? Redzu, ka šogad Eiropas izgudrotāju balvas pretendentu vidū nav vārdu no mana reģiona. Kā Jūs vērtējat šo situāciju?

    Benua Batistelli: Baltijā ir relatīvi mazas valstis, un jūs arī salīdzinoši nesen esat kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, atveroties pilnīgi citai, konkurētspējīgai ekonomikai.

    Jūs sākat no salīdzinoši zemāka pakāpiena. Taču es pats personiski vairākkārt esmu apmeklējis Baltijas valstis, un vienmēr esmu bijis ārkārtīgi iespaidots par tām spējām, ko esmu redzējis. Zinātnieki no šīm valstīm ir jauni un augsti kvalificēti un aktīvi.

    Pirms dažiem gadiem mūsu finālistu vidū bija zinātnieks no Latvijas. Manā skatījumā, jums ir liels potenciāls, un es ceru, ka turpmākajos gados mums būs vairāk pieteikumu, arī finālistu un uzvarētāju no jūsu valstīm, no Latvijas.

    Kuri punkti pasaulē izgudrojumu ziņā ir visaktīvākie?

    ASV ar Silīcija ieleju joprojām ir citām priekšā. Arī Eiropa ir ļoti labā pozīcijā. Mēs esam spējīgi attīstīt inovatīvu jaudu. Viens fakts, kas varbūt ir mazāk zināms – Eiropa patentus vairāk eksportē uz pārējo pasauli, nekā no tās ieved.

    Kā ir ar Āzijas valstīm?

    Arī uz Ķīnu mēs piecas reizes vairāk eksportējam patentus, nekā importējam. Esam līdzsvara situācijā ar Japānu. Līdzīgi ar Koreju un pārējo pasauli. Eiropa ir inovāciju centrs un inovācijām ļoti pievilcīgs tirgus.

    Statistika liecina, ka arvien aug patentu pieteikumu skaits. Tātad arvien vairāk izgudrotāju ir aktīvi un vēlas iegūt šo juridisko dokumentu jeb ekskluzīvas tiesības uz savu izgudrojumu. Kā Jūs to skaidrotu?

    Mūsu ekonomika balstās uz inovācijām. Eiropā mēs nevaram lepoties ar dabiskajiem resursiem, izmaksas šajā ziņā ir augstas salīdzinājumā ar citām vietām pasaulē, jo mums ir ļoti labi attīstīta sociālā sistēma. Mūsu vērtības, ar ko tirgoties, rada inovācijas un mūsu pašu radošums, būtībā tie ir nemateriāli aktīvi. Šā iemesla dēļ

    arvien vairāk kompānijas un uzņēmumi iegulda izpētes attīstībā. Tās vienlaikus arī vēlas aizsargāt savus pētījumus un izgudrojumus, tādēļ arvien aktīvāk iesniedz pieprasījumus pēc patenta.

    Kuras jomas, sfēras, nozares ir vispopulārākās?

    Jau daudzus gadus numur viens ir medicīnas tehnoloģijas. Tad seko informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Transports – gan autobūve, gan aeronautika un kosmosa tehnoloģijas. Un, protams, arī biotehnoloģijas un farmācija. Aizvien populārākas kļūst zaļās tehnoloģijas, kas, iespējams, drīz radīs risinājumus, kā cīnīties pret klimata izmaiņām.

    Šobrīd pasaulē daudzviet plosās kari un nemieri. Kā tie ietekmē inovāciju vidi? Respektīvi, vai rodas izgudrojumi, kas nevis tos veicina, bet gluži pretēji - mēģina apturēt?

    No vēstures zinām, ka kari veicina jaunus izgudrojumus, kas var kļūt ļoti nozīmīgi visai cilvēcei. Piemēram, kara laikā radās penicilīns. Ir tiesa, ka šādos apstākļos var rasties tā sauktās divējādi izmantojamās tehnoloģijas, kas noder gan ieročiem, gan civiliem mērķiem. Un šādus redzam arvien vairāk.

    Vai pastāv kāda joma pasaulē, kas, tā sacīt, jau ir pilnībā izsmelta un kurā jauni izgudrojumi vairs nav iespējami?

    Nē, es tā nedomāju. Manuprāt, cilvēka spējām izgudrot nav robežu.

    Kas šodien ir pats grūtākais, lai pieprasītu patentu? Ar ko izgudrotājam ir jārēķinās?

    Ja vaicāsiet viņiem, tad dzirdēsiet, ka

    pats grūtākais ir atrast finansējumu, lai apmaksātu izpētes darbu. Patents ir labs veids, kā šo finansējumu atrast.

    Ja jums ir patents, tad tas piešķir lielāku uzticamību jūsu izgudrojumam un tādējādi ir vieglāk piesaistīt un ieinteresēt potenciālos sponsorus. Šā iemesla dēļ daudziem zinātniekiem un iesācējkompānijām patents ir pirmais un vissvarīgākais ieguvums.

    Bet daudzi zinātnieki un izgudrotāji, piemēram, no Latvijas, arī norādītu, ka viņus nepietiekami atbalsta valsts, kas patiešām ir ļoti svarīgi. Ko Jūs kā Eiropas Patentu organizācijas vadītājs varētu šajā ziņā sacīt un ieteikt valstu valdībām?

    Šo es tiešām dzirdu ne tikai no jūsu valsts, bet arī visur citur. Jāteic, ka vissekmīgākās ir bijušas tās valstis, kas spējušas savienot pētniecību ar ražošanu. Manuprāt, jūsu valstīs un Ziemeļeiropā kopumā tas norit diezgan sekmīgi. Ja tā turpināsies, tad nākotnē sagaidīsim būtisku progresu.

    Jūs sacījāt, ka Eiropas Izgudrotāju balvu var pielīdzināt izgudrotāju Nobela miera prēmijai. Kā tās iegūšana ietekmē balvas saņēmēju dzīvi?

    Viņi visi saka, ka tā rada lielu interesi par izgudrotāju darbu un rada lielāku uzticamību. Es atceros kādu jaunu dāņu izgudrotāju, kurš bija radījis jaunu veidu, kā izmantot biomasu, lai radītu enerģiju. Pirms dažiem gadiem viņš bija nominēts Izgudrotāju balvai un tobrīd bija diezgan maz pazīstams, taču tagad ir slavens savā valstī un ir piesaistījis finansējumu, lai attīstītu savus pētījumus un jauno tehnoloģiju. Šis ir ļoti patīkams spēks.

    Tas ir tieši tas, ko mēs vēlamies, proti, piesaistīt sabiedrības uzmanību cilvēkiem, kuriem, manuprāt, būtu jābūt vēl vairāk atzītiem un cildinātiem, jo izgudrotāji ir mūslaiku modernie varoņi.

    *

    Šonedēļ Latvijas Radio programmā „Labrīt!” izskanējušie Inas Strazdiņas sagatavotie izgudrotāju portreti:

     

     

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti