Ginters Hains, Lorāns Lestarki, Hosē Angels Avila Rodrigess, Žans Luks Islers un Lionels Riess – vācietis, divi francūži, spānis un beļģis, sēž man iepretī pie apaļa galda tādā pašā kompānijā kā pirms 13 gadiem restorānā Vašingtonā. Tieši tur, ārpus Eiropas krastiem, sākās viņu ceļš uz tagad starptautiski atzītu izgudrojumu. Viņi bija atbraukuši pie amerikāņu kolēģiem, lai pārrunātu Eiropas satelīta navigācijas nākotni. Sarunas nebija nesušas gaidīto rezultātu, un viņi pulcējās restorānā, lai iemalkotu glāzi vīna un saprastu, ko darīt tālāk. Viņi vēlējās atrast signālus, kas būtu derīgi arī pēc 20 gadiem, un attīstīt tādu navigācijas sistēmu, kas būtu derīga daudzās nākamajās desmitgadēs, tādu, kas būtu vēl labāka par amerikāņu GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma, angļu: Global Positioning System).
Tonakt izgudrotāji savu restorāna galdiņu pārvērta laboratorijā, uz kura modelēja shēmu pēc shēmas. Un, lūk, rezultāts pēc garu gadu darba – neiedomājami precīzi radio signāli, kas palīdz izmantot Eiropas satelīta sistēmu „Galileo”.
Stāsta Ginters Hains:
„Vienkāršos vārdos sakot, mēs esam attīstījuši satelīta signālus, kas ir labāki par visiem pārējiem, kas līdz šim ir bijuši cilvēku rīcībā. Tagad tie ir standarts visai pasaulei, arī citām globālajām satelīta navigācijas sistēmām. Ar to, manuprāt, mēs esam radījuši tādu sistēmu Eiropā, kas patiešām ir pārāka par visām citām.”
„Jaunos, jaudīgo navigācijas sistēmu var izmantot jebkurš, respektīvi, ieguvēji ir visi,” saka Ginters Hains. „Ikviens ir lietotājs. Parasti es to skaidroju tā – mums ir daudz un dažādu kosmosa projektu, taču lielākā daļa no tiem kalpo īpašām zinātnieku grupām, kuri, piemēram, vēlas uzzināt vairāk par klimata izmaiņām, okeāniem, gravitācijas lauku. Šie projekti kalpo tieši šiem specifiskajiem pētījumiem un desmit gadu laikā noslēdzas. Tagad
ar šo satelīta navigācijas sistēmu mēs palīdzam ikvienam pilsonim, jo to var lietot jebkurš. Daudzi pat nezina, ka jau tagad to dara, un tas nepazudīs nākamo gadu laikā.
Tā būs aktuāla nākamajos piecdesmit, sešdesmit, septiņdesmit gados un tā tālāk. Es to sauktu tā – kosmoss ikvienam!”
Telekomunikācijas, iespēja ātri nodot ziņu, ātrs internets, elektrotīklu sinhronizācija, banku transakcijas, ārkārtas dienestu automašīnu vadība – tie, kā saka Ginters Hains, ir daži valstu kritiskās infrastruktūras piemēri, kam palīdz viņu izveidotā jaudīgā satelīta navigācijas sistēma.
Izgudrotāji stāsta, ka pie viņiem vēršas arī lauksaimnieki, tā kā arī šajā jomā arvien vairāk ienāk robotu tehnoloģijas, kam nepieciešama precīza vadība. Un tad, kā Ginters Hains saka, ir daudz piedāvājumu sadarbībā jomās, kuras viņai paši sauc par neparastām, jo tās neprasa palīdzēt pārvietoties no punkta „A” uz punktu „B”, bet, piemēram, savienot signāla saņēmēju Austrālijā ar kādu, teiksim, Venēcijā, un to izdarīt nanosekundēs.
„Tas, ka mēs esam attīstījuši šādas jaunas navigācijas iespējas, liek mums saprast, ka arī piedāvājumi, kādus saņemsim nākotnē, mums pašiem vēl pagaidām nav nemaz aptverami,” saka Hosē Angels Avila Rodrigess.
„Mūsu rīcībā ir daudz precīzāki signāli, un daudz ko, kas šodien tiek veikts ar citiem līdzekļiem, ar laiku pilnībā var aizstāt satelīta sistēma „Galileo”. Tas samazinās arī izmaksas un padarīs visu daudz vienkāršāku, nekā tas ir šodien.”
Zinātnieku grupa kategorijā „Pētniecība” šogad ieguva arī Eiropas Patentu iestādes Eiropas Izgudrotāju balvu, ko mēdz dēvēt par izgudrotāju Nobela prēmiju. To saņemot, neviltoti aizkustināti, viņi sacīja, ka ir īstens Eiropas saliedētības paraugs – dažādu valstu zinātnieki, kuri strādā vienotam mērķim un kas noder ne tikai Eiropai, bet arī pasaulei. Tas salvetes gabaliņš, uz kura Vašingtonas restorānā pirms daudziem gadiem pierakstīja shēmas un idejas, gan neesot saglabājies, bet tas nozīmē, ka vieta ir jaunam.
