Kopš 2004. gada, kad "Cassini" sasniedza Saturna orbītu, astronomijas entuziasti sekoja līdzi zondes atklājumiem Saules sistēmā. Tā bija pirmā zonde, kas iegāja Saturna orbītā. Tās izdegšana tāpēc daudziem bija emocionāls pārdzīvojums.
"Savā ziņā liekas, ka ģimenē ir piedzīvota nāve, jo tu esi veltījis 27 gadus tam, kā tagad vairs nav. Bet es pavisam noteikti jūtos kā uzvarētāja, jo tā ir bijusi lieliska un panākumiem bagāta izpēte. Esmu ļoti lepna, ka biju daļa no tās," teica "Cassini-Huygens" misijas pārstāve Karolīna Porska.
Šī misija bruģējusi ceļu jauniem atklājumiem un uzdzirkstījusi interesi par Saturnu un Saules sistēmu arī plašākai publikai. Pateicoties “Cassini” atklājumiem, zinātnieki uzskata, ka zem ledainā mēness virsmas atrodas ūdens, kas varētu liecināt par iespēju pastāvēt dzīvībai.
"Daudzi zinātnieki grib atgriezties un veikt vēl vienu misiju, lai gūtu atbildi uz jautājumu – vai ir pierādījumi bioloģiskai aktivitātei uz Saturna pavadoņa “Enceledus”, kas norādītu uz dzīvi tā okeānos. Es domāju, ka šobrīd tas ir visaizraujošākais jautājums Saules sistēmas izpētē," sacīja Porska.
"Cassini-Huygens" misija izmaksāja teju četrus miljardus ASV dolāru. Tā nosaukta itāļu astronoma Džovanni Kasīni vārdā, kas 17. gadsimtā atklāja četrus Saturna pavadoņus un spraugu starp Saturna gredzeniem.
