Dažādās valstīs gan atšķiras populārākie interneta izmantošanas mērķi. Piemēram, sociālos tīklus viskaislīgāk izmanto Ungārijas, Maltas un Beļģijas iedzīvotāji. Internetbanku pakalpojumus vairāk par citiem izmanto Somijas, Dānijas un Nīderlandes iedzīvotāji. Savukārt visdažādākā veida informāciju tīmeklī daudz biežāk meklē Vācijas, Horvātijas un Somijas pilsoņi.
Baltieši no pārējiem eiropiešiem atšķiras ar to, ka aktīvāk nekā vidēji dažādos interneta portālos lasa ziņas, kā arī biežāk lieto internetbanku.
Atšķirības ir vērojamas dažādās vecuma grupās. Jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem vispopulārākā aktivitāte internetā bija sociālie tīkli (88%), kā ar video skatīšanās (83%) un mūzikas klausīšanās (80%). Savukārt vecāki cilvēki no 65 līdz 74 gadiem visvairāk ir lasījuši ziņas (64%) un meklējuši ar veselības jautājumiem saistītu informāciju (59%).
Arvien aktīvāk lietojot interneta sniegtās iespējas, aktuāls ir arī drošības jautājums. Izrādās, 71% interneta lietotāju Eiropā ir dalījušies ar tāda vai cita veida personisku informāciju. Visbiežāk – 61% gadījumu – ir sniegta kontaktinformācija, 52% gadījumu personīgo datu informācija, iekļaujot vārdu, dzimšanas datus un personas kodu, 40% gadījumu ar personas banku kontu vai maksājumu karti saistīta informācija, 22% gadījumu – cita veida personīga informācija, piemēram, fotogrāfija, informācija par darba vietu, adrese vai līdzīgi.
Vienlaikus jāsecina, ka acīmredzot datu drošības jautājumi Eiropā ir salīdzinoši augstā līmenī, jo tikai 3% no interneta lietotājiem aptaujā ir atzinuši, ka saskārušies ar viņu personīgās informācijas negodīgu izmantošanu. Tāpat 3% interneta lietotāju ir cietuši finansiālus zaudējumus, jo nelietīgi izmantota viņu sniegtā informācijas par finanšu datiem.
Visbiežākās problēmas, ar kurām saskārušies interneta lietotāji Eiropā, ir vīrusi. 21% aptaujāto atzinuši, ka tādēļ zaudējuši informāciju un laiku.
