Pērn LVM Kocēnu novada Zilākalna pagastā uzsāka meža ceļa būvniecību. Lai piekļūtu 170 hektāra meža masīvam, bija nepieciešams atjaunot arī tiltu pār Menčupīti, kas būvēts pirms 100 gadiem un ko savulaik šķērsoja dzelzceļa līnija Smiltene – Valmiera – Ainaži.
Šādi bijušie dzelzceļa tilti, kuros saglabājušies akmens mūra balsti, Vidzemē ir retums.
“Menčupītes tilts kā pirms 100 gadiem bija būvēts, tā arī nebija atjaunots. Laiduma sijas ir būvētas speciāli dzelzceļam, tās atrodas viena no otras 90 centimetru attālumā, līdz ar to jebkurai transporta kustībai viņas ir bīstamas, jo šobrīd autotransporta rati ir platāki nekā nesošās sijas,” skaidroja LVM Vidzemes reģiona meža infrastruktūras vadītājs Jānis Upens.
Lai saglabātu tilta vēsturisko veidolu, tā laidums veidots no saspriegtas līmētās koka konstrukcijas, bet brauktuve - no dubultā dēļu klāja. Koks kā atjaunojams resurss izmantots arī pārējā tilta konstrukcijā, kas, kā uzsver speciālisti, veicina arī mežsaimniecības attīstību. Šobrīd Latvijā Menčupītes tiltam nav līdzīgu būvobjektu, līdz ar to projektētājiem bija jārada gan jauni inženiertehniskie risinājumi, gan arī jāpēta tirgū pieejamie būvmateriāli un citu valstu pieredze līdzīgu objektu būvniecībā.
“Tiltu būvniecība notiek jau simtiem gadu, bet Rietumeiropā un Skandināvijā šādus tiltus būvē tikai 20 gadus, tāpēc Latvijai tas ir kaut kas jauns un nebijis.
Šis [tilts] ir unikāls ar to, ka viņš sastāv no 32 lamelēm jeb 32 brusām, kā rezultātā viņš saspriegts ar 10 stieņiem, kur šie stieņi notur tilta kopējās brusas. Ar to arī tā konstrukcija ir unikāla,” skaidroja LVM Vidzemes reģiona meža infrastruktūras speciālists Kārlis Volfs.
Šobrīd pār vairāk nekā 11 metrus garo Menčupītes tiltu var droši pārvietoties ar smago tehniku, jo tā nestspēja ir vidēji 60 tonnas, bet platums - aptuveni četri metri. LVM speciālisti uzsver, ka arī turpmāk popularizēs koka izmantošanu ceļu un tiltu atjaunošanā un būvniecībā.
