Par šo tematu šonedēļ eksperti diskutēja projekta „Submariner” ietvaros Liepājā.
Izmantojot Baltijas jūras potenciālu, aļģēm tautsaimniecības attīstībā būtu jānostājas blakus zivsaimniecībai un tūrismam, tāda ir ekspertu vīzija par tuvāko nākotni. Šiem mērķiem ir arī cieša saistība ar atjaunojamās enerģijas izmatošanas īpatsvara palielināšanu Eiropas Savienībā kopumā. Kā uzlabot Baltijas jūras vidi un veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai izmantotu dabas dotos resursus - tie ir jautājumi, ar kuriem strādā projektā „Sumbariner”.
„ „Sumbariner” ir projekts, kas apvieno jauno jūras resursu izmantošanu tieši Baltijas jūrā, jo mums ir vecie jūras resursi, kas ir zvejniecība un tūrisms, jaunie resursi ir aļģes – mikro un makro, niedres, vējš – viņu kombinēta izmantošana,” par projektu, kas sevī apvieno Baltijas jūras reģiona valstis, stāsta Vides attīstības biedrības valdes loceklis Kārlis Maulics.
Šajā projektā iesaistījušies vairāki pētniecības institūti, piemēram, Karaliskais Tehnoloģiju institūts no Stokholmas. Tā pārstāvis Frederiks Grondāls (Fredrik Gröndahl) uzskata, ka Latvijai ir potenciāls aļģu izmantošanā, kas gandrīz nemaz netiek izmantots. Piemēram, Liepājā tās būtu viegli un lēti savākt, jo pludmale ir smilšaina, bez klintīm un akmeņiem. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā jākoncentrējas uz tiem resursiem, kam ir liela pievienotā vērtība – pigmentiem, pārtikas sastāvdaļām, ko var iegūt no jūras vai krastā audzējot aļģes.
”Būtiski ir paņemt katru pigmentu no aļģes. Arvien tiek atklātas jaunas sastāvdaļas, ko aļģes satur. Bio Zaļās un zilās ekonomikas koncepts ir maksimāli izmantot visas sastāvdaļas, ko iespējams iegūt no šī resursa,” norāda Grondāls.
Latvijā pašlaik aļģes vāc daži zemnieki, kuri šo jūras resursu – furcelāriju - eksportē uz Igauniju. Tur aļģes pārstrādā agarā, kas ir želatīna aizstājējs. Latvijā aļģu pārstrāde iznīka pēc PSRS sabrukšanas. No aļģēm agaru ražoja Dobeles rajona kolhozs „Nākotne”. Visbiežāk agaru izmanto pārtikā, piemēram, Igaunijas uzņēmuma ražotais agars tiek izmantots arī AS „Laima” zefīra „Maigums” ražošanā.
„Otrs, kas ir labs piemērs - Zviedrijā, Trellborgas pašvaldībā bija jau mazs bioreaktors, kur ieguva biogāzi no aļģēm. Viņi ir pierādījuši matemātiku un ir saņēmuši finansējumu liela izmēra biogāzes ražotnei, kur izmantos piekrastē savāktās aļģes. Vienlaikus tas ļaus attīstīt tūrismu, jo pludmale būs tīra. Paralēli varēs iegūt lētu enerģiju apsildei un elektrībai,” par citām aļģu izmantošanas iespējām stāsta Maulics.
Fotobioreaktoru attīstības jomā Latvijā strādā Latvijas Biotehnoloģijas asociācija un Biotehniskā centra valdes priekšsēdētājs Juris Vanags. Viņš skaidro, ka Latvijā bioreaktori tiek ražoti farmācijai, augsnes attīrīšanai, biogāzei un citām lietām, nākamais solis ir tieši bioreaktori aļģēm: ”Mēs tikai sākam pievērsties aļģu bioreaktoriem. Pasaulē, zinot, ka mēs nodarbojamies ar bioreaktoriem, es jau šogad esmu saņēmis četrus pieprasījumus pēc aļģu reaktoriem. Mums vēl viņu nav, tie vēl top.”
Arī citi Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar biotehnoloģijām, esot tikai viena soļa attālumā no aļģu tehnoloģijām, uzskata Vanags. Izrādās, ka no aļģēm var ražot ne tikai želatīnu un biogāzi, bet arī čipsus un vīnu.
