Katrs septītais interneta lietotājs izmanto vienu paroli visiem kontiem, kuros reģistrējies, un tikai trešdaļa interneta lietotāju veido jaunu paroli katram kontam, teikts virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja „Kaspersky Lab” pētījumā. Tādējādi cilvēki nenopietni izturas pret savu personīgo datu aizsardzību tiešsaistē.
„Man tā atmiņa ir pa īsu. Tad es sataisu tās daudzās paroles un tad es vairs nevaru ieiet nevienā. „Biļešu paradīze”, visi teātri un katram bija sava parole. Tad es beigās neko neatcerējos. Un tagad es kaut kā nomainīju uz to vienu paroli, es domāju, ka tas tagad ir tā neforši. Ja tas ir kaut kāds „Inbox” un biļetēm, tad lai ir viena parole, bet internetbankai, tur vajadzētu tomēr savu paroli,” atzīst Iveta. Tomēr vairāki citi uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka pēdējo gadu laikā par privāto datu drošību internetā sākuši domāt vairāk, veidojot arī vairākas atšķirīgas paroles. Kādam tās ir dažādas burtu un ciparu kombinācijas, cits kaut kur pierakstījis, vēl cits izmanto dažādus rīkus, kas piedāvā atcerēties paroles.
„Man ir sava metode, izmantojot kodu lapiņu. Un tad tā kā ir [paroles] mainīgā daļa. Vienkārši ir sākums un beigas un mainīgā daļa ir jāatceras, kam kas ir,” saka Kristaps.
Datorzinātņu eksperti iesaka ievērot paaugstinātas drošības principus, parolē izmantojot gan lielos, gan mazos burtus un ciparus. No kādām parolēm jāizvairās stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Ģirts Karnītis:
„Nevajag likt tipiskās paroles „123456” vai, piemēram, „asdf” - klaviatūras taustiņu vienu rindu. Tāpat nevajag likt standarta vārdus latviešu, angļu valodā, jo tā ir viena no hakeru pirmajām lietām, ņemam vārdnīcu un pārbaudām visus vārdus.”
Lai gan speciālisti par drošību internetā iepriekš runājuši daudz, profesors uzskata, ka „Kaspersky Lab” secinājumi nav pārsteidzoši. Ģirts Karnītis iesaka paroles grupēt pēc to nozīmīguma un tādējādi neveidot desmit un vairāk paroļu, bet, piemēram, trīs dažādas paroles.
„Te es ļoti gribētu teikt, ka jāsadala šīs vietnes un paroles pēc tā, cik viņas ir svarīgas. Skaidrs, ka svarīgs ir bankas konts, svarīgas ir tādas vietnes, kur es varu kaut ko nopirkt, oficiālie e-pasti. Svarīgi ir tas, kur man tīri finansiāli var rasties zaudējumi, kad kāds tiek iekšā, varbūt ir svarīgas sociālās vietnes, tīri reputācijas dēļ un tā tālāk. Tās ir tādas svarīgas vietnes, kurām vajadzētu izvēlēties kaut kādas pietiekoši dažādas paroles,” norāda Karnītis.
Par drošību internetā Latvijā rūpējas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV. Kā stāsta tās tehniskais darbinieks Gints Mālkalnietis, ne vienmēr droša parole spēs garantēt datu aizsardzību. CERT.LV periodiski saņem informāciju par uzlauztiem interneta kontiem un atklāj, ka paroles ļaundariem netieši nodevuši paši lietotāji.
„Cilvēkam var būt laba, pareiza un gara parole, bet tas galīgi viņam nepalīdzēs, ja šis dators būs inficēts ar datorvīrusu, kam ir funkcija pārtvert paroles. Vēl cilvēki pietiekami bieži savas paroles ievada tā sauktajās „fishing” lapās, kas ir lapas, veidotas identiski apmeklētajam pakalpojumam un kurās cilvēki ievada šos savus datus tāpēc, ka it kā ir saņēmuši kaut kādu brīdinājumu no šī pakalpojuma sniedzēja,” skaidro Mālkalnietis.
Interneta adresē drošaparole.lv iespējams ierakstīt kādu no savām parolēm un pārbaudīt, vai parole ir droša un cik ilgu laiku tās uzlaušana prasītu profesionālam hakerim.
