Vērts aizlīmēt ikvienam?
Komunikācijas aģentūras "Olsen&Partners" aptauja liecina, ka aptuveni 15% uzrunāto Latvijas iedzīvotāju līmē ciet datora kameras objektīvu, lai izvairītos no novērošanas.
"Tiešām, šādi vīrusi eksistē, kas iegūst piekļuvi pie šīm kamerām un var filmēt pašam lietotājam nemanāmi," apliecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert" informācijas tehnoloģiju (IT) drošības speciālists Gints Mālkalnietis.
Tomēr piekļuve kamerām nav galvenais, kas hakerus interesē:
"Mūsdienās viss grozās ap mēģinājumiem izkrāpt naudu. Un, ja jūs neesat slavenība, no kameras to naudu izkrāpt ir pagrūti.
Kamera viena pati uzbrucējam, visticamāk, nebūs interesanta."
Pēdējos mēnešos bijuši daudzi samērā skaļi gadījumi, kuros kāds redzēts ar aizlīmētu datora kameru. Piemēram, "Facebook" dibinātāja Marka Cukerberga fotogrāfijās bija redzams, ka viņa datoram ir aizlīmēta ne tikai kamera, bet arī mikrofons. Tāpat arī šogad septembrī FIB vadītājs Džeims Komijs izteicās, ka kamera būtu jāaizlīmē ikvienam.
Šādas ziņas ir pamanījis arī tehnoloģiju bloga kursors.lv vadītājs Kristaps Skutelis: "Protams, ja medijos šādu tēmu paceļ, arī citiem cilvēkiem varētu šķist, ka jālīmē ciet. Ja jau šie cilvēki līmē ciet, tad arī mani tas apdraud kaut kādā mērā. Galu galā tā kameras aizlīmēšana ar skoča gabaliņu ir tik vienkārša, ka tev nekas specifisks nav jādara."
Signāls par daudz lielākām problēmām
Lielākoties, ieslēdzoties kamerai, deg arī neliela gaismiņa - tā norāda, ka kamera filmē. Protams, arī to var tehnoloģiski apiet. Bet tādā gadījumā hakeris vai kāds cits ir ieguldījis daudz lielāku darbu, viņš zina vairāk, nekā vienkārši novēro.
"Ja viņi ir tik nopietni piegājuši, lai tevi redzētu caur datora kameru, tad tu pat nevari iedomāties, kādus citus veidus - caur telefonu tev mēģina kaut ko darīt, viņš zina, kur tu dzīvo, kur tu strādā, cikos kur tu atrodies - tad tev ir daudz lielākas problēmas nekā tikai tas, ka tevi skatās pa to kameru," saka Skutelis.
Tam piekrīt arī interneta drošības speciālists Mālkalnietis.
Iespēja cilvēku novērot caur kameras aci jau ir sekas tam, ka cilvēks neuzmanīgi vai vieglprātīgi ir rīkojies ar savu datoru pirms tam.
Piemēram, nav aizsargājis datoru ar antivīrusa programmu, apmeklējis nedrošas mājaslapas vai vēris vaļā aizdomīgus e-pastus. Šādā gadījumā no citiem draudiem aizlīmēta kamera vairs nepasargā.
"Kamera, pie kuras kāds ir piekļuvis, nozīmē, ka jums jau ir problēma. Problēma, ka kāds jau ir ielauzies jūsu datorā vai viedierīcē. Un sākotnējais iemesls, kādēļ tas ir noticis, visbiežāk ir neatjaunināta programmatūra un kādas nepareizas darbības, ko esat veikuši," stāsta Mākalnietis.
Ne tikai hakeri, bet arī apkārtējie
Tikmēr Kristaps Skutelis uzsver, ka viena lieta ir ārzemju hakeri, vīrusi, kas pārņem datorus, bet otra - nevajadzētu aizmirst arī par paziņām, kas var piekļūt jūsu datoram. Un tas Latvijas mērogā varētu būt pat aktuālāk.
"Kaut kādi draugi, bijušie draugi, bijušās draudzenes, kas kaut kādu apsvērumu dēļ tur ļaunu prātu uz jums. Ja viņiem kādreiz bijusi piekļuve datoram, viņi var uzstādīt kaut kādas programmas, piemēram, [lai redzētu] kādas mēs tīmekļa vietnes, kādus failus veram. Un daļā no šīm programmām ir iespēja ieskatīties arī caur šo kameras actiņu," stāsta Skutelis.
Tam piekrīt arī Gints Mālkalnietis, kuram ir zināmi gadījumi, kad kāda paziņa ir uzstādījusi porgrammatūru, lai ar datora kameru kādu novērotu: "Vairumam mājas lietotāju tiešām daudz lielākas problēmas būs ar mājiniekiem vai draugiem.
Skolnieki bieži uzliek saviem klasesbiedriem šāda tipa programmas, kas ir vairāk joks nekā ļaunprātība."
Tomēr jāatceras, ka arī nevainīgs joks skaitās iejaukšanās privātajā dzīvē un tas ir arī sodāmi. Tāpat dators ir jāaizsargā ne vien ārēji, kaut ko aizlīmējot, bet arī pašam ir jāizvērtē, kam mēs ļaujam piekļūt savam datoram un cik uzmanīgi to lietojam paši.
