“Alpha Go” — “Google” mākslīgā intelekta programma — galda spēles “Go” turnīrā uzvarēja. Pretiniekos mākslīgajam intelektam stājās pasaules čempions - korejietis Lī Sedols. Spēle “Go” ir stratēģiskā galda spēle, kuru pirms vairāk nekā 2500 tūkstošiem gadu izveidoja Ķīnā. Spēles mērķis ir ieņemt vairāk teritorijas nekā pretiniekam - piemēram, ja spēlētājs pretinieka kauliņam apkārt saliek četrus savējos, pretinieka kauliņš ir ielenkts un tas tiek izņemts no spēles.
“Tas pārlasāmo variantu skaits ir tik liels, ka dators visus variantus nevar pārlasīt. Līdz ar to datoram ir jālieto kaut kādas cilvēka intuīcijai līdzīgas spējas, lai šajā cīņā sacenstos ar cilvēku. Un ar to šis turnīrs, šī spēle kaut kādā ziņā ir ļoti nozīmīga. Dators arī šajā cilvēka intuīcijas modelēšanā nu jau ir līdzvērtīgs, ja ne labāks, tad līdzvērtīgs,“ spēles un šī turnīra nozīmīgumu skaidro, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) profesors Guntis Bārzdiņš.
Šis nav pirmais gadījums, kad dators uzvar cilvēku galda spēlēs. Tehnoloģiju ražotājs “IBM” deviņdesmito gadu vidū izveidoja datoru, kurš vienā no sešām šaha partijām spēja uzvarēt Gariju Kasparovu — tā brīža pasaules čempionu šahā. Bet 1997.gadā “IBM” dators Kasparovu uzvarēja visā mačā, tādējādi tas kļuva par pirmo mākslīgā intelekta ierīci, kas pasaules čempionu spējusi uzvarēt oficiālā šaha spēlē. “Alpha Go” programmu ir izstrādājis “Google” uzņēmums “DeepMind”. Tā vadītājs Demis Hasabis dokumentālā īsfilmā par programmu stāsta, ka jau kopš bērnības ir vēlējies izveidot šādu datoru:
“Esmu iemīlējies šajā spēlē jau no deviņu gadu vecuma. Un jau kopš tā brīža es domāju, ka tas būtu lielisks izaicinājums datoriem spēlēt tik skaistu un intuitīvu spēli kā “Go”. Tas ir daudz lielāks izaicinājums, nekā spēlējot šahu.”
Šahs, salīdzinot ar spēli “Go”, tiešām ir daudzas reizes vienkāršāks.
Ja šahā vienā gājienā iespējami 20 varianti, spēlē “Go” to ir ap diviem simtiem. Bet iespējamo pozīciju uz spēles galda ir vairāki miljoni.
Mākslīgo intelektu bieži testē uz stratēģijas un loģikas spēlēm, jo patiesībā tās problēmas un izvēles, kuras ir spēlē, ir sastopamas arī dzīvē. “Šīs spēles jau patiesībā imitē tā saucamo nostiprināšanās mācīšanos. Un tas ir tas pats, ko mēs ikdienā darām. Mums katru dienu ir jāpieņem lēmumi, ko mēs darīsim. Vai liksim cepuri galvā vai ne, ja neliksim - saslimsim. Un tās pašas problēmas [kas ir spēlē] var lietot arī jebkuru citu problēmu risināšanai,” atklāj profesors Bārzdiņš.
Bārzdiņš stāsta, ka šobrīd “Google” ir uzskatāms par progresējošāko mākslīgā intelekta uzņēmumu. Taču nedrīkst aizmirst arī konkurentus, piemēram, "Microsoft", kuri plāno izveidot mākslīgā intelekta datoru, kurš spētu spēlēt datorspēli “Minecraft”.
Arī Latvijā mākslīgā intelekta joma nestāv uz vietas. Ir uzņēmumi, kas veido programmatūru, piemēram, iebraucošo auto atpazīšanai, ir kursi universitātēs, kur apgūt mākslīgā intelekta pamatus. Profesors Bārzdiņš uzskata, ka jau pēc pāris gadiem pie mums mākslīgā intelekta joma sāks strauji attīstīsies.
