Kamēr daži ātrākie skrējēji atrodas treniņnometnēs ārpus Latvijas vai plāno doties uz tām īsi pirms sacensību sezonas sākuma, Uldis Kļaviņš janvāra izskaņā devās uz Spāniju startēt Mursijas ceturtajā maratonā, lai pārbaudītu Latvijas ziemas treniņapstākļos iespēto. Spānijas dienvidaustrumos janvārī nav karsts, un valsts septītajā lielākajā pilsētā ir līdzena trase, tāpēc izvēle kritusi par labu šīm sacensībām.
Svētdienas, 29.janvāra, rītā gaisa temperatūra bija +8 grādi, kas bija labvēlīgi augstvērtīga rezultāta sasniegšanai. Mazliet negatīvi sportistus ietekmēja par 20 minūtēm aizkavētais starts, taču solītā trase nebija pārspīlējums, jo vienīgais kāpums uz tilta pielīdzināms Vanšu tiltam Rīgā, kad pār to maijā skrien Latvijas lielākā maratona dalībnieki.
Mursijas maratona pirmajos kilometros līderu grupas ātrākie skrējēji necentās aizmukt viens no otra, un Uldis Kļaviņš jau ceturtajā kilometrā uzņēmās līdera pienākumus, taču tālāk par 100 metriem no tuvākajiem sekotājiem neizdevās aizmukt. Skrienot vienmērīgā tempā, pusmaratona atzīme tika pieveikta vienā stundā un 15 minūtēs. Ar katru nākamo kilometru auga pārliecība par personisko rekordu, kaut vēl nedēļu pirms starta ieraksti sociālajā tīklā “Endomondo” neliecināja par augsto sportiskās formas līmeni.
Trases malā vietējo spāņu atbalstītājos bija manāms satraukums par vadībā esošo skrējēju ar purpursarkano kreklu, kuru baltiem burtiem rotāja uzraksts “LATVIJA”.
Ar šo valsts izlases kreklu Uldis Kļaviņš 2015.gadā startēja pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā.
Pašreizējais Latvijas čempions 100 kilometros Mursijas maratona distances noslēdzošajā trešdaļā tomēr nedaudz samazināja savu skriešanas tempu, ko pie 30 kilometru atzīmes izmantoja tuvākais sekotājs spānis Fernando Vilegas Džīns un pārņēma sacensību vadību. Vēl piecus kilometrus vēlāk Kļaviņu panāca otrs spānis Kristobals Ortigosa Pareja un kādu brīdi abi skrējuši blakus, līdz spānis sāka kāpināt tempu un veica izšķirošo izrāvienu.
Maratona otro pusi siguldietis veica vienā stundā un 17 minūtēs, kas bija vien divas minūtes lēnāk nekā pirmā puse un tieši vienmērīgā skriešana ļāva sasniegt jaunu personisko rekordu – 2 stundas 32 minūtes un 19 sekundes.
Starp 632 finišētājiem Uldis Kļaviņš ieņēma trešo vietu, no uzvarētāja atpaliekot par pusotru minūti, savukārt vicelīderim pēdējos kilometros zaudēja minūti. Pirmo trīs vietu ieguvēju vidējie skriešanas tempi bija 3:34min/km, 3:35min/km un 3:36min/km. Latvietis tuvākos sekotājus apsteidza par divarpus minūtēm. Ātrākā dāma finišu sasniedza pēc 2 stundām un 47 minūtēm.
Ziņots, ka Uldis Kļaviņš janvāra vidū Priekuļu biatlona trasē uzvarēja seriāla “Noskrien ziemu” otrajā posmā, kur pārstāv komadu “VSK Noskrien Rieksti”. Siguldas ātrākais garo distanču skrējējs pērn uzvarēja skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un sezonas izskaņā kļuva par Latvijas čempionu ultra garajās distancēs.
Tieši pirms gada Uldis Kļaviņš bija ātrākais arī ultramaratonistu koptreniņā Rīga-Biksti. Šogad 82 kilmetrus garais koptreniņš, ko rīko SK “Biksti”, risinājās aizvadītajā nedēļas nogalē (video), dienu pirms Mursijas maratona un pulcēja vairāk nekā 40 skrējējus, no kuriem lielākā daļa veica pilnu distanci. Vairāk nekā pusi, 47 kilometrus, kopā ar savu tēvu noskrēja kāds deviņus gadus vecs zēns, uz Rīga-Liepāja šosejas novēroja lsm.lv.
Uldis Kļaviņš nebija vienīgais latvietis, kurš svētdien, 29.janvārī, noskrēja 42,195 kilometru distanci sacensību režīmā. Marokas ceturtajā lielākajā pilsētā Marrākešā ceturto reizi pēc kārtas startēja 55 gadus vecais Rainers Meiers no Kazdangas un maratonu noskrēja 3 stundās un 24 minūtēs. Tikmēr 22.janvārī Spānijas Santa Pola pusmaratona 21,0975 kilometrus noskrēja liepājnieks Kaspars Tūbelis (1:20:58), dunalcnieks Dainis Žuburs (1:35:45) un Dzintars Petrovs (1:43:38).
Šajā nedēļas nogalē vairāki Latvijas skrējēji startēs Igaunijas purva maratonā un pusmaratonā, kura nosaukums vien jau liecina par skriešanu dabā, ne pilsētvidē.
