VIDEO: Magdeburgas maratonā Reinis Tops izcīna trešo vietu

Maratonists Reinis Tops maija vidū Rīgas maratonā (2:48:54) pievērsa sev uzmanību, kad kļuva par topošās Latvijas čempiones Anitas Kažemākas personīgo tempa turētāju klasisajā 42,195 kilometru distancē. Ja pirms gada skriešanas trenerim Aigaram Matisonam neizdevās Rīgā palīdzēt Anitai Kažemākai kvalificēties Rio olimpiādei, tad šogad Reinis Tops bija sekmīgāks un maratoniste izcīnīja valsts čempiones titulu.

Rudens maratonam Tops noskatīja Vācijas pilsētas Drēzdeni un Magdeburgu. Pirms starta izvēle krita par labu mazākajam maratonam, lai būtu lielāka cerība tikt uz pjedestāla, lsm.lv pavēstīja skrējējs. Pirmos piecus, sešus kilometrus izdevās noturēties līderu grupā, taču tad Tops saprata, ka temps ir pārāk liels, salīdzinot ar atlikušo distanci, tāpēc samazināja skriešanas ātrumu un turpināja skriet ceturtajā pozīcijā.

Magdeburgas 14.martona trase bija sadalīta divos apļos un dalībniekus bez ievērojamiem kāpumiem veda pa ietvēm un parka takām. Ja pirmajā aplī Reinim brīžam bija jācīnās ar joprojām sāpīgo traumu un jāpieņem fakts, ka līderu trijnieku neizdosies noķert, tad otrā apļa sākumā, kur pa vienu ielu bija jāskrien reverss posms,

Tops sev priekšā pamanīja tikai divus skrējējus. Ap 30.kilometru atbalstītāja Sandra [Reiņa Topa draudzene Sandra Bruņeniece] apstiprināja, ka viens no līderiem ir izstājies un latvietis atrodas trešajā vietā.

Lai arī pirms tam otrajā aplī bija jācīnās ar pretvēju Elbas krastā un tika iztērēta papildus enerģija, atlikušajos kilometros Reinis Tops domāja tikai par savas pozīcijas noturēšanu, jo skriešanas temps bija ievērojami krities. Pirmajos kilometros skrējēja temps bija ātrāks par 3:40 minūtēm kilometrā, bet, sākot no 25.kilometra, tas nokritās virs četrām minūtēm kilometrā.

Tops otro apli pieveica par četrām minūtēm lēnāk par pirmo, taču finišā (2:43:08) bija apmierināts ar izcīnīto trešo vietu: “Mazliet lēnāk nekā gribētos, bet galvenais bija trešā vieta, kas arī ne bez veiksmes izdevās.” No sava labākā maratona (2:36:56) Reinis Tops atpalika par vairāk nekā sešām minūtēm, taču tikpat daudz no viņa finišā atpalika tuvākais sekotājs.

Gada izskaņā latvietis plāno atgriezties ultramaratonista ādā, jo iecerējis 31.decembrī Igaunijā startēt Vecgada 12 stundu skrējienā “Dream of the last night”, kur pirms četriem gadiem noskrēja 83,2 kilometrus un izcīnīja vietu trešajā desmitā.

2017.gada Latvijas maratonistu reitingā Reinis Tops ierindojas labāko TOP 15. Rudens ciklā ātrāk skrējuši Valmieras maratona pirmais sešinieks un jau pieminētais Aigars Matisons (2:38:48, Berlīne).

Drēzdenes maratons, ko Reinis Tops neizvēlējās, bija nesekmīgs Arnim Pašķevičam, kurš pēc Rīgas maratona (3:10:08) cerēja pirmo reizi šo vieglatlētikas klasisko distanci pieveikt ātrāk par trim stundām. Par sagatavotību liecināja pēdējā mēneša laikā aizvadītie Valmieras un Mežciema pusmaratoni (1:20:41 un 1:21:15), taču Drēzdenes maratonā pēc pirmās puses (1:24:50) skrējēju pievīla pēdējie trīs kilometri un otrā puse (2:27:38) bija par stundu lēnāka, kas ļāva distanci pabeigt nepilnās četrās stundās (3:52:28).

Ātrāk par četrām stundām (3:59:51) savu pirmo maratonu Venēcijā noskrēja Jānis Deksnis. Savukārt cits Jānis – vairākkārtējs čempions un valsts rekordists ultramaratonos – Actiņš šajā Itālijas skrējienā papildināja savu pussimta maratonskrējienu kolekciju ar kārtējo rezultātu zem trim stundām (2:58:33).

Šis Venēcijas maratons paliks atmiņā ar kuriozu, kad pēc noskrietiem 25 kilometriem sešu skrējēju līderu grupu pavadošais motocikls aizveda prom no trases. Incidentā skrējēji zaudēja aptuveni divas minūtes, tikmēr itālis Faniels Ejobs, sapratis pēkšņo izdevību uzvarēt, pameta savu tā brīža partneri, kāpināja tempu un triumfēja Svētā Marka laukumā (2:12:26). Tādējādi 25 gadus vecais skrējējs pasniedza uzvaru savai valstij, kurā itālis nebija triumfējis pēdējos 22 gadus.

Jau pieminētajā pusmaratona distancē svētdien, 22.oktobrī, risinājās vēl vairākas saistošas sacensības gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Dienu pēc ''Stirnu buka'' sezonas noslēguma Karostā vairāki skrējēji nelikās mierā un startēja arī Ozolnieku pusmaratonā, kur uzvaras laurus plūca Santa Suta-Zute (1:32:23) un seriāla “Skrien Latvija” jaunais čempions Jānis Višķers (1:10:35). Uz pjedestāla Zemgalē kāpa arī Līva Medne (1:34:48), kurai neizdevās realizēt sezonas mērķi par pusmaratonu pusotrā stundā, un Zane Kaspare (1:39:28), kā arī Mareks Antons (1:16:26) un Artūrs Caics (1:16:50).

Nākamais pusmaratons, kuram būs pievērsta uzmanība, risināsies nākamā gada 24.martā Spānijas pilsētā Valensijā, kur tiks dalītas pasaules čempionāta medaļas. Iespējams, ka turp dosies arī pieminētais Višķers, kā arī Ilona Marhele, kura, pateicoties jaunām vēsmām Prokopčuku ģimenē, kļuvusi par vadošo garo distanču skrējēju Latvijā.

Lai iepazītu Valensijas skriešanas trasi, pirmo reizi tajā svētdien, 22.oktobrī, skrēja pasaules rekordiste kenijiete Žaklīna Jepkosgeja (Joyciline Jepkosgei) un laboja savu šī gada aprīļa Prāgas pusmaratona pasaules rekordu par vienu sekundi (1:04:51). Šosejas garajās distancēs dominējošā 23 gadus vecā skrējēja šogad labojusi pasaules rekordus ne tikai pusmaratonā, bet arī 20, 15 un 10 kilometru skrējienos.

Tikmēr Valensija turpina gatavoties nākošajiem skriešanas svētkiem – maratonam 19.novembrī. Starptautiskās Vieglatlētikas savienības (IAAF) zelta līmeņa novērtējuma (“Gold Label”) sacensībās pērn jaunus personīgos rekordus uzstādīja Jolanta Liepiņa un Jānis Girgensons, sasniedza gada labāko Latvijas rezultātu 42,195 kilometru distancē. Šogad skrējējs no Tērvetes gatavojas rudens maratonam vēl nopietnāk, taču viņš nebūs vienīgais no vadošajiem skrējējiem, kuri stāsies uz starta līnijas. Bet līdz tam vēl sagaidīsim jaunumus no ātrā Frankfurtes maratona Vācijā, kur svētdien, 29.oktobrī, pēc pulsteņu griešanas startēs 31 dalībnieks no Latvijas. Labās atmiņās kavēsies cēsiniece Lelde Neimande (2:54:18), savukārt ogrēnietis Kristaps Kaimiņš mēģinās sasniegt personīgo rekordu savā otrajā ārzemju maratonā pēc 2011.gada Amsterdamas (2:28:12).