Taku orientēšanās ir sacensības, kur finišā rezultātu nosaka nevis ātrums un fiziskās sagatavotības līmenis, bet precizitāte.
"Taku orientēšanās sākotnēji radās Skandināvijā divu iemeslu dēļ. Pirmais – lai sportistiem palīdzētu labāk lasīt karti.
Tur, kur viņi aizskrēja, bija nevis viens kontrolpunkts, bet 4-5 un bija jāizvēlas, kurš ir pareizais. Pēc tam radās ļoti jauka doma, ka šo orientēšanās veidu var piemērot tiem cilvēkiem, kuri nevar mežā ieiet vai iebraukt ar ratiņkrēslu – sportistiem ar kustību traucējumiem," stāsta Latvijas Orientēšanās federācijas pārstāvis Normunds Narvaišs.
No 2000. gada taku orientēšana sacensības tiek rīkotas arī Latvijā. Margita Kanopka ar šo sporta veidu aizrāvusies aptuveni piecus gadus. "Man patīk tas, ka tas notiek laukā, svaigā gaisā, pie reizes tu izstaigājies pa mežiņu un vēl padomā."
Sacensībās vairāk jāstrādā ar galvu, tādēļ nav nozīmes cilvēka dzimumam, vecumam un veselības stāvoklim. Uz starta iziet var pilnīgi visi.
"Īstenībā es ar orientēšanos esmu saistīts jau kopš bērnības. Sāku nodarboties 1969. gadā. Salauzu kāju, bija liela pauze, tad mani ķēra insults 2009. gadā un man zvanīja Pēteris Pirtnieks un aicināja mani uz orientēšanos. Es teicu, ka guļu paralizēts Vaivaros un viņš teica, lieliski, mums tieši paralimpiskajā grupā vajag dalībniekus. Un tā es sāku," atceras taku orientēšanās dalībnieks Andrejs Šulcs.
Tā nav tikai izklaide, jo ar rezultātiem taku orientēšanās disciplīnā Latvija var lepoties pasaules mērogā.
"Mēs esam konkurētspējīgi gan ar skandināviem, gan ar lietuviešiem un igauņiem atklātajā grupā un paralimpiskajā. Paralimpiskā grupa 2014. gadā izcīnīja 3.vietu kopvērtējumā un pagājušajā gadā stafetē tika 6.vietā," stāsta Latvijas Orientēšanās federācijas pārstāve Zita Rukšāne. Pēc viņas teiktā, parastajā grupā Latvijas pārstāvis pasaules čempionātā ieguvis bronzas medaļu.
2018. gada augustā Daugavpilī notiks pasaules taku orientēšanās čempionāts. Interesentiem ir pēdējais laiks tam sākt gatavoties.
