Edgars Simanovičs: Latvietis var uzvarēt Spartatlonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

2016.gada Spartatlona skrējiens Latvijai bija veiksmīgs, jo 246 kilometru trasi pieveica visi četri latvieši par spīti kopējai statistikai – Spartu 36 stundu kontrollaikā sasniedza 234 dalībnieki no 370, kuri Atēnās uzsāka skrējienu. Pēc atgriešanās mājās Edgars Simanovičs ir pārliecināts, ka Latvijas skrējēji var cīnīties par uzvaru šajā vēsturiskajā distancē.

30.septembra rītā no vienas Grieķijas pilsētas uz otru devās 370 skrējēji no vairāk nekā 40 valstīm. 1.oktobrī finišu pie karaļa Leonīda statujas sasniedza četri latvieši – Edgars Simanovičs (28:59:08, 28.vieta), Vilnis Pleite (30:22:45, 38.vieta), Gunārs Ķeģis (30:39:57, 40. vieta) un Pēteris Cābulis (35:01:36, 163.vieta).

Nākamajā dienā pēc nokļūšanas kājām senajā Spartā, skrējējus oficiāli pieņema pilsētas mērs. Vēl dienu vēlāk risinājās svinīgā apbalvošanas ceremonija Atēnās, kur katrs finišētājs saņēma godu par paveikto. Noslēdzoties pasākumam, Vilnis Pleite devās atpakaļ uz Īriju, pārējie varoņi atgriezās Latvijā, kur viņus uz sarunu aicināja lsm.lv

„Nodemonstrējām, ka Latvija ir Spartatlona lielvalsts, jo tikai sešas valstis spēja ar trim skrējējiem finišēt TOP40. Šajā sešiniekā bez mājiniekiem grieķiem bija ASV, Itālija, Vācija, Polija un Latvija,” norāda Simanovičs, piebilstot, ka Eiropas čempionātā diennakts skrējienā Latvija var cīnīties par godalgoto trijnieku. Pasaules līmenī jārēķinās ar ASV un Japānas ultramaratonistiem.

Simanovičs debitēja Spartatlonā 28 gadu vecumā, esot 20 gadus jaunāks par vidējā dalībnieka vecumu, taču, lai uzkāptu uz pjedestāla, viņš negrasās gaidīt 20 gadus.

„Latvietis var uzvarēt Spartatlonā!” pārliecības pilns ir Edgars, kurš nākamo savu startu bezkompromisa cīņā sola jau tuvākajos gados.

Dalība Spartatlonā kļūst aizvien prestižāka un nokļūt starta sarakstā būs aizvien grūtāk, spriež skrējēji. Taču līdz nākamo mērķu izvirzīšanai Edgars plāno atpūsties kopā ar ģimeni, kurā nākamgad plānotas būtiskas pārmaiņas.

Edgars Simanovičs ir pārliecināts, ka latvietis var uzvarēt Spartatlonā
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Gunārs Ķeģis uzreiz pēc finiša noliedza iespēju atgriezties šajā trasē, taču dažas dienas pēc finiša vairs nav tik kategorisks un noskatījis nākamās sacensības jau dažas nedēļas pēc 246 kilometru pievarēšanas. Citi skrējēji viņu oktobra beigās varēs sastapt Igaunijas Munameģa kalna pakājē notiekošajā maratonā pa vietējo Hānjas augstienes biatlona trasi.

Pēteris Cābulis divu dienu pārbaudījumā jau no 30 kilometriem juta nesadziedētās traumas, taču viņš nepadevās un otrajā starta reizē sasniedza finišu. Viņš ir pārliecināts par savu otro finišu Spartā jau nākamgad un vairāk par atpūtu satrauc jautājums, kas nākamreiz trases malā izklaidēs viņa brāli. Šogad Pēterim plānoti starti gan ultramaratonos, gan maratonos.

Skatītāju video, kurā fiksēts allaž možais Pēteris Cābuls

Viņš ir vienīgais latvietis, kurš devās uz Grieķiju atkārtoti un, stāstot par savām sajūtām, vērtēja, ka pirmajā reizē pirms diviem gadiem, kad finišu nesasniedza, bijis grūtāk pārciest ap 30 grādu karstumu. Šoreiz iespēja patverties ēnā bijusi vēl mazāka, taču finišētāju proporcija pieaugusi līdz nebijušiem 63 procentiem. Pusdistancē trasē bija vairāk par 80% startējušo, pēc simts kilometriem izstājusies bija tikai desmitā daļa, kas pārsteigusi organziatorus.

Simanovičs šo augsto statistikas rādītāju vērtē ar paaugstinātām kvalifikācijas normām un dalībnieku pārcilvēciskajām spējām pārciest karstumu.

Pirmajā dienā karstumu var izturēt fiziskās sagatavotības un emociju dēļ, savukārt otrajā dienā organisma spējas pretoties karstumam ir izsmeltas, vērtē pieredzējušais ultramaratonists Gunārs Ķeģis.

Gunārs un Edgars detalizēti izklāsta, kā noskrējuši liekus trīs kilometrus. Edgaru atgrieza atpakaļ vietējie iedzīvotāji un aizveda atpakaļ līdz pēdējam kontrolpunktam, Gunārs trasi pats atradis. Trases marķējums pazaudēts naktī vājās luktura gaismas dēļ. Gunārs bija vienīgais, kurš 10 grādu vēsajā naktī neuzvilka siltāku apģērbu un visu distanci noskrēja, nepārģērbjot ne apavus, ne sporta tērpu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Edgara Simanoviča finišs pēc 246 kilometriem

Rokas pulkstenis līdz galam izturēja tikai trasē visilgāk esošajam Cābulim, kurš bija uzlicis taupīgu ultra režīmu, tādējādi saskaitot mazāku kilometrāžu. Edgars ir pārliecināts, ka viņam nākotnē izdosies veikt visu distanci bez pulksteņa maiņas ar "Sunnto Spartan", kura akumulators iztur 26 stundas.  

Debijas reizē Edgaram neizdevās nospraustais mērķis – finišēt labāko desmitniekā vai pat pieciniekā, taču ar savu sniegumu ir pilnībā apmierināts. „Neuzskatu, ka trases pirmajā daļā pārķēru tempu. Līdz 190.kilometram viss bija labi, jo atrados desmitniekā, pēc tam saskāros ar kuņģa problēmām, kuras būs jāatrisina līdz nākamai reizei,” stāsta Edgars:

„Viss, ko apēdu, vai izdzēru, tika ātri izlaists cauri organismam un vajadzēja skriet ar tukšu bāku”.

Arī sagatavošanās posmā viss izdarīts pareizi, uzskata Edgars, kurš izpelnījās citu ultramaratonistu ievērību ar saviem samērā īsajiem treniņiem. Ja Gunāru trasē kavējis karstums, tad Edgaru apturēja vēdera darbība.

Sajūsmu un apbrīnu Edgars izpelnījās sociālajā tīklā „Facebook”, kad viņa atbalsts trasē – draugs Kristers Ūdris skrējiena pirmajā dienā spēja radīt ažiotāžu, publicējot fotogrāfijas un video, parādot Spartatlona nianses mājās palicējiem. Pirmajā sacensību dienā simtiem cilvēku Latvijā sekoja līdzi tam, kā Edgars dala līderpozīcijas ar ungāru izcelsmes amerikānieti Katalīnu Nagī (Katalin Nagy), kura ne tikai uzvarēja sieviešu konkurencē, bet sasniedza ceturto vietu absolūtajā vērtējumā.

Savā pirmajā skrējienā latvietis palika aiz trim ātrākajām dāmām, taču vairāk nekā pusdistanci skrēja līdzās ar ātrāko. Protams, sarunas un pieredzes apmaiņa neizpalika. Nagī atklājusi, ka sagatavotības līmenis esot zemāks nekā pērn, kad finišu izdevās sasniegt 25 stundās. Šogad skriešanas temps sākotnēji bijis lielāks, kas atspēlējās ar pusstundu ilgāku atrašanos trasē un ierindošanos uzreiz aiz labākā vīriešu trijnieka. Tikai polis Radzikovskis (Andrzej Radzikowski), itālis Bonfiglio (Marco Bonfiglio) un čehs Brunners (Radek Brunner) spēja noturēt vidējo skriešanas tempu zem sešām minūtēm kilometrā.

Edgars Simanovičs par sarunu trasē ar Katlalin Nagī (nākamo uzvarētāju sieviešu konkurencē)
00:00 / 00:42
Lejuplādēt

Distances vidusdaļā izturīgo 37 gadus veco sievieti izbrīnījusi ne tikai Edgara atrašanās otrajā pozīcijā, bet arī latvieša vecums un fakts, ka pirmo reizi Spartatlonu skrienošais var konkurēt ar rūdītiem ultramaratonistiem. Nagī skrēja zem ASV karoga, taču ungāriem nebija jāskumst, jo trešajā pozīcijā finišēja viņu pārstāve, piekāpjoties citai Savienoto valstu skrējējai.

Ātrākās skrējējas Nagī finišs un citu skrējēju emocijas grieķiskajos sirtaki ritmos karaļa Leonīda statujas pakājē

Edgars neslēpj, ka pašas sacensības ir kā ķeksītis un atzīmēšanās pēc smagi padarīta darba. Viņš trenējās kopš janvāra un organisms visus mēnešus atradies stingrā režīmā, nezinot, kas ir alkohols un citas izklaides. Gatavošanās posmā jelgavnieks izlasījis neskaitāmus blogus par spartatlonistu visdažādāko pieredzi, kā arī izpētījis ātrākos finišētājus pēdējos gados. Līdzīgi rīkojas alpīnisti pirms uzkāpšanas kalnu virsotnēs, iepriekš sagatavojoties un izplānojot visus sīkumus. Tiesa, Edgars kļūdījies pēc kalnu pārejas, neuzvelkot cepuri un cimdus, tādējādi izjūtot temperatūras pazemināšanos.

Tik garā distancē nejaušību nav, ir pārliecināts Edgars. Vienīgā nejaušība būtu tā, ja viņam izdotos izpildīt plānu un iekļūt labāko desmitniekā, kā tas pirms diviem gadiem izdevās ogrēnietim Valdim Ņilovam, kuru arī šogad atcerējušies gan organizatori, gan citi dalībnieki, atzīmē Gunārs un Edgars.

Mūsu skrējējiem prasīts, vai Latvijā daudz tik stipru skrējēju, uz ko Edgars atbildējis: „Nē, mēs vispār esam ļoti maza tauta. Maza, bet spēcīga un saliedēta.”

Sensācija būtu sievietes Nagī uzvara kopvērtējumā, spriež Gunārs. Savukārt Edgars piebilst, ka uzvaras cena arī Spartatlonā ir augsta, jo vientuļākos posmos viņš manījis arī netīrākus cīņas elementus, piemēram, starp kontrolpunktiem uz ceļa izmestas aprasojušas pudeles ar aukstu ūdeni, kas varētu izskaidrot, kāpēc dažiem līderiem bijis nemarķēts pavadošais transports.

Pateicoties savai jaunībai un cīņassparam, Edgars saņēmis no galvenā organizatora piedāvājumu braukt uz viņa pilsētu Tripoli un trenēties sacensībām pietuvinātos apstākļos, lai varētu cīnīties par vietu labāko trijniekā.

Latvijas apstākļos bez karstuma un saules nav iespējams atbilstoši satrenēties Spartatlonam, uzsver Gunārs, kuram patīk skriet vēsākos laikapstākļos.

Dzīvojot un trenējoties līdzenajā Jelgavā, Edgars apsver pat domu skriet telpās uz skrejceliņa, kam iespējams iestatīt nepieciešamo slīpumu. Tiesa, viņš nebaidās no aukstuma, jo gatavošanās ciklu ar āra treniņiem sāka janvārī.

Visi trīs Latvijas skrējēji pozitīvi vērtē Pleites sniegumu, kurš supergaro distanci veica ar visvienmērīgāko tempu, neviļus norādot uz savu profesionālo nodarbi – grāmatvedību. Īrijā dzīvojošais latvietis sākumā skrēja kopā ar prātīgo Pēteri, savukārt finiša taisnē, desmit kilometrus pirms Spartas pamanījās apsteigt Gunāru. Vilnis visas distances garumā apsteidza neskaitāmus Spartatlona dalībniekus.

Gunārs Ķeģis, kuram nedaudz pietrūka līdz kārotajām 30 stundām, maratona distances atzīmi (3h37min) sasniedza kopā ar itāli Ivanu Čudinu (Ivan Cudin), kurš Spartatlonā triumfēja pirms diviem gadiem. Turpat blakus bija arī šī gada ātrākais grieķis, kuram izdevās iespraukties labāko desmitniekā.

Spartatlona trasē iemēģināta soļošanas disciplīna un pieredzēta karjeras lēnākā skriešana, smej Gunārs, atceroties distances pēdējos 20-30 kilometrus, kuros vairs nav varēts paskriet, tāpēc centies enerģiski soļot, taču arī tas nav devis cerēto ātrumu. Kad garām paskrējis Vilnis, viņš nav vairs ticējis, ka spēj sasniegt finišu ātrāk par 30 stundām, kas neizdevās arī Vilnim un abi finišēja ceturtā desmita noslēgumā. Labāko trīsdesmitniekā izdevās iekļauties Edgaram, kuram pēdējie 20 kilometri prasīja vairāk laika nekā pirmais maratons (3h24 min), kad katrs kilometrs lejup uz Spartu bija vismaz 10 minūšu ilgs.

Spartatlona uzvarētāja finišs sešos no rīta pēc trasē pavadītām 23 stundām

Gunārs izteica apbrīnu un cieņu Pēterim un pārējiem skrējējiem, kuri trasē pavadīja visilgāko laiku un saulē bez iespējas patverties ēnā atradās 34-36 stundas. Tikai ātrākie 40 skrējienu noslēdza tuvu 30 stundām un finišēja jau pusdienas laikā pirms pēcpusdienas karstuma. Vēl pirms starta Gunārs priecājās par solītajiem 22-25 grādiem, taču realitātē nācies skriet viņam netīkamākā temperatūrā. Tiesa, nākamajās dienās pēc finiša rudenīgais karstums mitējies.

Pirmos kilometrus Gunārs skrēja kopā ar igauni Hannes Veide, kuram Spartatlona finišu neizdevās sasniegt un nācās noiet no trases pēc 200 kilometriem, kaut nospraustais mērķis bija Igaunijas rekords jeb 28 stundas ar astīti.

Arī viņš slavēja latviešu sasniegumus Spartatlona distancē, kur šogad finišēja simtprocentīgi visi, un izpētes vērts ir jautājums, vai vēl kādai valstij izdevās sasniegt Spartu pilnā sastāvā.

2016.gads ieies vēsturē ar jaunu rekordu par jaunāko dalībnieku, kurš kontrollaikā pieveic distanci, jo Vācijas skrējējam tas izdevās 18 gadu un četru dienu vecumā. Vecākais finišētājs bija 68 gadus vecs. Distancē vismaz līdz kalnu pārejai (160 km) tika arī akls skrējējs, kuram bija pašam savi pavadoņi, zina teikt Pēteris Cābulis.

Notikumus trasē iemūžināja divi Edgara atbalsta komandas operatori, kuri gatavos filmu Latvijas auditorijai par Spartatlonu. Finansiāli skrējēju atbalstīja „Latvijas finieris” un Jelgavas pilsētas dome. Citi atbalstītāji, piemēram, „Veikals 42km”, „Sunnto” un „SIS Latvija” palīdzēja ar ekipējumu un sporta pārtiku. Arī nākamreiz Edgars uz Spartatlonu dosies ar atbalsta komandu, bez kuras būtu bijis daudz grūtāk.

Skrienot saņemti tik daudz uzmundrinājumu, ka pietika pa desmit uz katru kilometru. Viņa draugs Kristers kontrolpunktos paspējis gan padot dzērienus, izmasēt kājas, gan nolasīt sievas, radu, draugu un daudzo paziņu vēlējumus. Edgars novērtē arī neplānotu iespēju atņemt draugam jaku skriešanai naktī.  

Pēdējo trīs gadu laikā Spartatlonu noskrējuši astoņi Latvijas ultramaratonisti un šis skrējiens kļūst aizvien populārāks visā pasaulē, tāpēc ne visiem izdodas startēt, pat izpildot kvalifikācijas normatīvus. Piemēram, divreiz Spartu sasniegušais Laimonis Skadiņš šogad skrēja Ledvilas 100 jūdžu skrējienā, jo Spartatlona loterijā piedzīvoja neveiksmi. Neskatoties uz to, šogad Grieķijā bija tādi skrējēji, kas Spartu sasniedza 20.reizi, kā arī 16.reizi pēc kārtas.

Edgars Simanovičs par čempionu domāšanu un latviešu pieticīgo mentalitāti
00:00 / 01:58
Lejuplādēt

Vieni ir kolekcionāri, citi - nākamie čempioni. Edgaru Simanoviču motivē čempionu domāšana ar skaļiem paziņojumiem par gaidāmām sacensībām, jo tikai tā var cīnīties ar pasaules spēcīgākajiem. Apkārtējo uzmanība un stress viņu dzen uz priekšu, liek trenēties, turēties pie stingra režīma un atteikties no ikdienas vaļībām.

Ar klusēšanu un mērķu neatklāšanu pirms starta nav iespējams uzvarēt nevienās sacīkstēs, pārliecināts ir Edgars, norādot uz latviešu pieticīgo domāšanu, kas būtu jāmaina.

Latvijas ultramaratonistu aktīva snieguma apspriešana risinājās visas dienas un pat nakts garumā gan sociālajos tīklos, gan arī skrējēju lapas noskrien.lv diskusiju forumā. Tas bija kā papildu dzinējspēks trasē esošajiem un neļāva ne mirkli apstāties, dodoties nospraustā mērķa virzienā. Edgars, Gunārs un Pēteris saka paldies visiem, kuri neatslābuši sekoja līdzi notikumiem trasē un turēja īkšķus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti