“Tā ir lieliska ballīte gan tiem, kas skrien uz maksimumu, gan tiem, kas skrien uz tempu. Nodrošinām viņiem aizvēju un labas sajūtas trasē,” stāsta skriešanas kluba “VSK Noskrien” tempa turētājs Dāvis Poliņš.
Viņš un Valdis Ņilovs ir tempa turētāji gaidāmajā Rīgas maratonā. Tie ir īpaši skrējēji, kas maratonu skrien konkrētā tempā. Valdis maratonu skries 3:15 stundās, savukārt Dāvis 4:30 stundās.
“Mans mērķis ir noskriet visu distanci vienmērīgā tempā ar mazām svārstībām, kas pieļaujamas pie padzeršanās punktiem, lai citiem skrējējiem būtu atbalsts skriešanas laikā,”
tempa turētāja uzdevumu definē Dāvis.
Savukārt Valdis kā tempa turētāju uzdevumus min uzmundrināšanu, ūdens glāzīšu padošanu distancē un dot padomu, ja nepieciešams.
Tempa turētājus var atpazīt pēc īpašajiem krekliem un baloniem, uz kuriem redzams laiks, kādā tie grasās maratonu vai pusmaratonu noskriet. Tāpēc, ja kāds grib distanci noskriet šādā pašā laikā, tad tik ir jāskrien līdzi. “Galvenais sākumā ir par ātru nepārķert. Es domāju, ka, turoties aiz tempa turētājiem, var noskriet ar labu rezultātu,” norāda Valdis.
Ja tempa turētāji redz, ka kāds var skriet ātrāk, tad viņi iedrošina to arī darīt. Tiesa, gadās arī pretējas situācijas.
“Mēs varam pateikt: “Varbūt piebremzē! Šodien nebūs tava diena!” Ir liels varoņdarbs sev pateikt: “Šodien nē!” Tas nav viegli,” atzīst Dāvis.
Lai arī tempa turētāji, palīdzot citiem sasniegt labus rezultātus, upurē savus rezultātus, arī tempa turēšana izraisa atkarību. “Gandarījums par paveikto darbu,” saka Valdis. Viņu papildina Dāvis. “Tas ir tāpat kā strādājot medicīnā – pēc finiša pienāk cilvēks [kurš skrējis ar tempa turētājiem] un dod pieci, un saka paldies – tad [ir sajūta, ka] mēs izdarījām foršu darbu,” vērtē Dāvis. “Skrējējs saka: “Bez jums es to nebūtu izdarījis!”. Tad rodas prieks un gribu atkal to darīt,” viņš piebilst.
Rīgas maratonā tempa turētāji palīdzēs maratonistiem un pusmaratonistiem.
Sacensības ir gaidāmas jau svētdien, 14.maijā. Skrējēja un trenere Anita Kažemāka atgādina, ko darīt, ja sacensībās sākas kādas problēmas, piemēram, dūrieni vēderā. Anita iesaka vai nu apstāties un kārtīgi izelpoties, vai nu pāriet soļos, vai arī skriet, samazinot tempu. Tādās reizēs ir jāiedzer ūdens. Tāpat ir jāskrien uzmanīgi pa bruģi, kārtīgi jāsasien apavi un jādzer ūdens, kad vien iespējams.
