„Vienmēr es esmu apmierināta ar kalniem, kad esmu sasniegusi to sajūtu "ko es te daru, kāpēc es neesmu mājās?", tomēr galvenā atbilde - izkāpjot maršrutu un nonākot drošībā, pārņem svētlaime, ka es to esmu izdarījusi un galvā rosās jau jauni plāni, lai arī ir bijis ļoti grūti, ir gan asaras lietas, gan esmu lamājusies pati uz sevi. Laikam, kad izkāp to, tad ir tāds lepnums par sevi, gribas savā vai citu priekšā pierādīt, ka es to varu!” stāsta Aiga Rakēviča - Latvijas Alpīnistu savienības (LAS) prezidente - jauna un sievišķīga tumšmate.
"Pieci.lv" Aigu sastop bolderinga kāpšanas zālē, kur trenējas kopā ar citiem klinšu kāpšanas entuziastiem. Zāles grīda ir klāta ar bieziem matračiem, uz sienām ir saskrūvēti mākslīgi akmeņi - dažāda izmēra aizķeres, un izveidotas pārkares, arī slīpas sienas negatīvā leņķī. Aiga ar klinšu kāpšanu un alpīnismu nodarbojas jau 16 gadus.
Lai gan šķiet, ka tas ir tīrais neprāts doties šajās bīstamajās un ne būt ne vieglajās kalnu ekspedīcijās, Aiga saka, ka daudziem tā ir kā dzīves filozofija: "Tas ir tiem, kas vairāk ar dvēseli nododas šai lietai, nevis tie, kas aiziet vienu reizi uz treniņu un sauc sevi par klinšu kāpēju. Tie kas ar visu dvēseli ir tajā, tiem tas ir dzīvesveids.
Latvijā alpīnisms aizsākās sešdesmitajos gados. Tolaik latvieši pirmo reizi iepazina alpīnismu - notika alpiniādes, grupas brauca uz kalniem, mācījās. Kopš tā laika alpīnisms attīstījās aizvien vairāk un vairāk, tika sasniegtas aizvien sarežģītākas virsotnes.”
Latvija var lepoties ar daudziem alpīnistu sasniegumiem Jau sešdesmitajos gados latvieši pirmie uzkāpa kādā virsotnē, kam par godu to nosauca par "Latviju". Olga Kotova bija pirmā Baltijas valstu sieviete, kas uzkāpa Everestā, tas bija pirms diviem gadiem. Sasniegumu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Arī šī gada janvārī Latvijas alpīnistu un ceļotāju asociācijas grupa, īstenojot projektu "Pasaules valstu augstākās virsotnes", sasniedza trīs Āfrikas dienvidvalstu augstākos punktus.
"Pagājušajā gadā Latvijas alpīnisti uzkāpa virsotnē, kurā vēl neviens nebija kāpis. Tas bija Pamirā un to virsotni nosauca par Rīgu," stāsta Aiga.
Tomēr Baltijas čempionātu rezultāti rāda, ka pēdējos gados lietuvieši ir aktīvāki alpīnisti nekā latvieši, mēs aiz muguras atstājam igauņus.
Aiz vārda "alpīnisms" slēpjas vēl citas nodarbes. Tā nav tikai kalnos kāpšana, tas iedalās vēl sīkāk, piemēram, klinšu kāpšana, trekings jeb pastaigas kalnos, ledus kāpšana, kombinētie maršruti kalnos.
Latvijā gan nav ievērojami kalni vai klintis, kur kāpt, arī vienīgajās dabīgajās klintīs Bauskas pusē alpīnistiem kāpt ir aizliegts. Augstuma mīlētāji meklē dažādas alternatīvas - ir ēka Valmierā, kas celta no dolomītakmeņiem, kuras sienas pielāgotas klinšu kāpšanai. Vasarā tur notiek alpīnisma sacensības, kādreiz kāpa arī Aldartornī. Lielākoties gan alpīnisti brauc uz ārzemēm vai kāpj pa mākslīgajām klinšu sienām.
"Kalnu pieredze dalās divās daļās: viena ir augstkalni, kad mērķis ir virsotne vai 10-30 metru augsta klints. Pēdējais bija Kazbeks. Tieši ar lielajiem kalniem un virsotnēm cilvēkam ir grūti noteikt, kā viņa organisms uzvedīsies," stāsta Indulis Šverns.
Induļa kolēģis Matīss Zvaigzne sapņo par kāpšanu kalnos. viņi abi ir industriālie alpīnisti, Matīsam ir 22 gadi, aizraušanās ar alpīnismu sākās vidusskolā, kad tur tika uzstādīta kāpšanas siena.
"Man patīk bolderings. Tajā brīdī, kad tu kāp, viss ir atkarīgs no tevis paša, vai tu uzkāpsi līdz augšai vai nē. Bolderings parasti ir līdz trīs metriem - kāp bez drošināšanas un krīti uz matračiem," stāsta Matīss, kurš ir piedalījies gan Latvijas, gan Baltijas mēroga sacensībās bolderingā.
Viņš cer, ka pienāks laiks, kad klinšu kāpšana būs arī olimpiskais sporta veids.
"Tas neiekļuva pagājušajās olimpiskajās spēlēs, tā pa mata tiesu, tur bija balsojums, tas vispār ir ļoti interesants sporta veids, ko no malas vērot. Es uzskatu, ka vajadzētu attīstīt Latvijā iekštelpu klinšu kāpšanu, jo mums ir ļoti labas izredzes," stāsta Matīss.
Nudien, izredzes ir labas, mūsu klinšu kāpēji Rolands Ruģēns un Jurijs Krasanovs ar labiem panākumiem piedalās klinšu kāpšanas sacensībās gan Eiropā, gan pasaulē. Arī Latvijā regulāri trīs, četras reizes mēnesī notiek klinšu kāpšanas sacensības. Šajās ekstrēmajās nodarbēs latvieši meklē adrenalīnu, sacensību gara piepildījumu, dzīvesveidu, arī darbu. Industriālais alpīnisms ir nozare, kur sev vietu atraduši arī Indulis un Matīss. Viņi gan nebija vieni no tiem, kas šī gada sākumā tīrīja Vanšu tilta vantis, taču uz Gaismas pils smailes Indulis bijis ne vienu reizi vien.
"Darbs nav izteikti sezonāls. Varbūt liekas, ka ziemā ir jātīra jumti. Industriālais alpīnisms neaprobežojas tikai ar jumtu tīrīšanu. Darbojamies augstumā, būvējam kāpšanas sienas, apkalpojam torņus un mastus, daudz nozares, darbs uz jumtiem, esam strādājuši augstos objektos, piemēram, uz Nacionālās bibliotēkas jumta. Viens no pēdējiem darbiem bija pirotehnisko izstrādājumu likšana pāri visai bibliotēkai," stāsta Indulis, kuram pieder uzņēmums SIA "Outdors.lv", kas veic dažādus darbus augstumā un būvē kāpšanas sienas. Šādi uzņēmumi Latvijā ir vairāki. Induļa uzņēmums ir īpašs ar to, ka viņi nodrošina dažādus šova elementus pasākumos, viņš pats to sauc par šovu alpīnismu.
"Tie ir ar alpīnisma metodēm izveidoti dažādi skatuves efekti, kur nereti pa gaisu tiek lidināti cilvēki vai priekšmeti. Jauniešu dziesmu un deju svētkos mēs taisījām lidošanas efektu, kur lidoja gaisa akrobāte, esam strādājuši daudz izrādēs gan Nacionālajā, gan Dailes teātrī. Šobrīd aktuāla ir izrāde "Pīters Pens", esam modes šovos virs mēles lidinājuši dziedātāju, "Arēnā Rīga" spēkavīru čempionātā lidinājām Raimondu Bergmani, kurš ieradās arēnā, lidojot pa gaisu un nolaižoties vertikāli.
Lai nodarbotos ar industriālo alpīnismu, ir nepieciešams sertifikāts. Indulim un Matīsam ir gan Latvijas, gan starptautiski atzīti sertifikāti. Indulis uzskata, ka, attīstoties arhitektūrai, ceļot aizvien augstākas un sarežģītākas konstrukcijas ēkas, industriālie alpīnisti Latvijā būs aizvien pieprasītāki, jo nereti nokļūt uz kādas ēkas jumta vai piekļūt tās fasādei ir ātrāk un ērtāk ar virvēm, nevis organizēt pacēlāju.
Pasaulē industriālais alpīnisms ir izplatīts jau no 20.gadsimta. Runājot par alpīnismu tradicionālajā izpratnē, Everestā sākuši kāpt arī vienkārši tūristi. Augstums ir viena biedējoša un bīstama lieta, taču aizvien vairāk cilvēku vēlas sevi izaicināt tā pārvarēšanā. Domājams, ka pasaules alpīnistu saimē latviešus jau zina sen. Ja klinšu kāpšana kļūtu par olimpisko sporta veidu, tad, iespējams, tā būtu vēl viena sporta disciplīna, kurā Latvijas vārds tiktu nests pasaulē.
