Jelgavas novada Zaļenieku pagastā nav taciņas vai gleznaina stūrīša, kuru ar fotoaparātu vai molbertu rokās nebūtu izstaigājis Ēvalds Ābele.Tagad viņa darbi, lielākoties akvareļi un eļļas gleznas, kļuvuši par vēsturisku liecību izmaiņām lauku ainavā pusgadsimta garumā.
"Daudzas vietas jau ir tādas, kas šobrīd vairs nav, - nodegušais brūzis, vecais tilts. Daudzas mājas vairs nav, bet, ienākot šeit, ir sajūta - jā, tā taču kādreiz bija," stāsta Zaļenieku kultūras nama vadītāja Zita Krūmiņa.
Ēvalds Ābele ir dzimis nu jau neeksistējošā Rauzas pagastā Vidzemē. Interese par zīmēšanu radusies jau bērnībā, tomēr tēvs uzskatījis, ka puikam jāapgūst kārtīgs amats. Tā viņš kļuvis par agronomu, tomēr sirds aicinājums izrādījies stiprāks.
"Viņu pat bija iesaukuši par ''gumperļim''. Viņam bija iesauka tāda, un tas nozīmē gumija, spalva (no krievu valodas vārda 'pero') un līme," atklāj Zaļenieku pagasta iedzīvotāja Helēna Saukāne.
Vēl šodien iedzīvotāji atceras viņa veidotos plakātus, un teju katram mājās ir kāda viņa glezna.
Pagasta vēsturē viņš ierakstījis vēl kādu lappusi, jo veidojis arī dekorācijas pagasta amatierteātra spēlētajām izrādēm. Šogad viņam apritētu 87. gadskārta, un Zaļenieku iedzīvotāji iecerējuši apkopot viņa veikumu pagasta labā.
"Sākotnēji ir tapis tā kā skolas muzejs, bet pagasta cilvēki vēlas, lai būtu arī par pārējo pagasta dzīvi. Tāda kultūrvēsturiskā mantojuma krātuve, un Ēvalds katrā ziņā tur ieņemtu ievērojamu vietu," norāda skolas muzeja vadītāja Elizabete Leite.
Pašreiz daudzas Ēvalda Ābeles gleznas savu mājvietu atradušas pagasta bibliotēkā. Esot zināma atrašanās vieta arī dažām senajām teātra dekorācijām. Līdz vasarai kultūras namā būs apskatāmas arī gleznas, kas līdz šim plašākas publikas vērtējumam neesot tikušas nodotas.
