"Neviens cits instruments nav arheoloģiskajos atradumos tik labi pārstāvēts kā tieši vargāns," norāda Muktupāvels. "Tas ir no metāla gatavots instruments – īpašas formas rāmītis, stīpiņa un tai ir divi pagarinājumi, kas gatavoti parasti no bronzas, bet var būt arī no dzelzs. Tai stīpiņai pa vidu ir iekalta tērauda mēlīte, kuru spēlētājs iesvārsta ar pirkstu. Pats vargāna rāmītis ir spēlētājam pie zobiem un skatītāji to instrumentu parasti nemaz nevar saredzēt."
"Tas bijis izklaides instruments, kuru bieži spēlējuši arī bērni. Vācu pētnieks Kurts Zahs norādījis, ka vargāns pārstāv neregulāro mūziku. Interesanti, ka visvairāk vargāni atrasti Rīgas Doma iekšpagalmā arheoloģiskajos izrakumos. Tolaik ap 14.,15. gadsimtu tur dzīvojuši mūki un arī domskolas audzēkņi," atklāj pētnieks.
"Vargāns ir skanējis Latvijā ilgi, senākais fiksētais vargāns ir 13. gadsimta beigās, bet tradīcija vēl turpinājusies līdz 20. gadsimta vidum. Vēl 50.tajos gados bijis viens vargāna spēlētājs Pēteris Kadžulis Neretas pusē. Latviešu folkloras krātuvē pierakstos teikts, ka viņš instrumentu nopircis no Bulgārijas čigāniem," stāsta Muktupāvels.
