Valmieras muzejā eksponēti 96 tautastērpi

Atbalstot kustību “Katram savu tautastērpu” ceļā uz Latvijas simtgadi, Valmieras muzejā atklāta izstāde “Mana tautastērpa ceļš”. Tā stāsta par cilvēkiem un to, kā viņi izjūt piederību dzimtajai zemei. Ikviens tautastērps izstādē ir unikāls un atspoguļo tā valkātāja personību, pašapziņu un mīlestību pret savu tautu. 

Valmieras muzejā eksponēti 96 tautastērpi. Lai arī tie ir ļoti dažādi - gan arheoloģiski, gan etnogrāfiski, to atdarinājumi un interpretācijas, - šiem tērpiem kopīgs ir viens - tie neglabājas muzeja krājumos vai pūra lādēs, bet tos joprojām godam valkā paši tautastērpu īpašnieki. Tā, piemēram, Aina un Gvido Tobji izveidojuši savu seno lībiešu vasaras tērpu interpretāciju. Tie šūti no lina un rotāti ar pašu darinātiem aksesuāriem - sievietes tērpam tā ir kakla rota, kas veidota no mežā atrastas viršu saknes, bet kunga tērpu izdaiļo talismans - lāča nags, kas iegūts no Krievijā dzīvojoša ķepaiņa.

“Katrs tērps iegūst sava valkātāja enerģiju. Es viņu tā kā musinu, padaru par savu, līdz ar to šī tērpa vērtība man ir neizsmeļama," saka izstādes dalībniece Aina Tobe.

"Tad, kad es viņu uzvelku, man ir īpaša sajūta - tad tieši mana dvēsele jūtas tā kā ietērpusies,” piebilst Gvido Tobis.

Vairāku desmitu izstādē eksponēto tautastērpu autore ir audēja Ausma Spalviņa. Viņas pūrā arī neskaitāmu Latvijas deju kolektīvu svārki, lakati un citas tērpa detaļas. Par savu Ausma sauc lībiešu arheoloģisko tērpu, jo sevī sajūt šīs senās tautas saknes. Un tieši aušana meistarei ļauj būt tuvāk saviem senčiem un dzimtenei. 

“Kad tu sajūti saknes, tu dzīvo šeit un tagad, bet tev ir tā apziņa, ka aiz tevis ir bijuši un ka tev ir spēks. Ka tev ir spēks un ka tu neesi viens. Un, kad tā parunājot, mēs visi esam pazīstami un kaut kur tuvi. Un tā tāda īpaša sajūta. Galvenais ir garaspēks,” uzsver audēja Ausma Spalviņa.

Tautastērpu izstādes idejas autore Guna Medne uzsver, ka izstādē galvenais ir cilvēks - parādīt to, kā viņš izjūt savi šajā zemē. Un vadoties pēc šīm sajūtām, tiek izvēlēts arī tautastērps - kādam tas ir mantots no vecvecākiem, cits par savu sauc tērpu, kurā sadzīvo vairāku novadu tautastērpu elementi.

“Nav pareizu vai nepareizu tērpu. Ir cilvēks. Un tas ir svarīgākais, kas mūsu valstij ir vajadzīgs - gan uz simtgadi ceļā, gan arī uz nākamajiem 200, 300, 400, jo man tiešām gribas vēlēt Saules mūžu Latvijai,” saka izstādes idejas autore un veidotāja Guna Medne.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas māksla
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti