„Labākais impulss ir pavasaris, jo pavasarī viss mainās. Acīmredzot, arī ''Senā klēts'' ir mainījusies. Mums daļa no telpas ir pārveidota par izstādi,” stāsta izstādes „Latviešu tautas tērpu raksti” veidotāja Ziedīte Muze.
Izstāde „Latviešu tautas tērpu raksti” tautas tērpu centrā „Senā klēts” ir bagāta. Tur aplūkojami vairāk nekā 60 tautas tērpu komplektu no pieciem Latvijas novadiem. Tik bagātu ekspozīciju rosināja veidot cilvēki, kuri Latvijas simtgadi aicināja sagaidīt, darinot paši vai uzvelkot kāda meistara īpaši darināto tautas tērpu.
„Cilvēki bieži vien atnāk, viņi vēlas tautas tērpu un saka: „Kuri ir tie skaistākie? Kurš novads visskaistākais? ” Tad es vienmēr saku: „Nav skaistākā tērpa. Katram ir savs tērps, un katram novadam ir kaut kas ļoti interesants.” Piemēram, Krustpils villaines, kuras ir skaisti darinātas gan krāsā, gan rakstā. Vai Latgales baltais tērps,” uzsver Muze.
Tautas tērpu zinātājas uzbur emocionālu epizodi, kad vēlā vakarstundā jauns puisis, dodoties uz kādu Vecrīgas ballīti, nejauši skatlogā ieraudzījis vīriešu goda svārkus.
„Varētu teikt, ka viņš iemīlējās mētelī, jo ieskrēja kopā ar meiteni, mērīja, abi priecājās. Varēja just, ka, iespējams, tā bija viņa pirmā tikšanās ar tautas tērpu,” stāsta Tautas tērpu centra “Senā klēts” vadītāja Monta Grasmane.
Lai visi Latvijas simtgades gaidītāji būtu tērpušies latviešu tautas tērpos, var tikai sapņot, bet vēlme iegūt savu tautas tērpu ir ļoti patiesa. To varēs sajust arī 4.maijā.
“Mums ir skaists plāns uzvilkt savus tautas tērpus un doties skaistā gājienā, un dot iespēju tautas tērpam tajā dienā dzīvot un sajust kopības sajūtu.
Tas varētu būt ģenerālmēģinājums Latvijas simtgadei,” norāda Grasmane.
Par latviešu rakstiem jūsmo arī citas tautas. To apliecina adīšanas meistarklases. No 29.maija līdz 2.jūnijam tās notiks Kurzemē. Tur ieradīsies meistarīgākās adītājas no dažādām valstīm.
