"Senāk teica, ka cimds ir roku apavs. Apausim rokas!” stāsta muzeja Etnogrāfijas nodaļas krājuma galvenā glabātāja Inita Heinola. „Doma bija veidot izstādi tā, lai tā ir gaiša, priecīga, krāsaina un lai nebūtu tas piezemētais latvietis.”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā glabājas gandrīz divi tūkstoši cimdu pāru, to fragmenti un adījumu paraugi, no kuriem senākie saglabājušies no 18. gadsimta, izlikti slēgtajās vitrīnās, un tos pat muzeja darbinieki drīkstot aiztikt tikai ar baltiem cimdiem rokās. Savukārt ceļojošajam foto stendam vienā pusē izliktas Daugavas kreisā krasta, bet otrā – Daugavas labā krasta cimdu paraugu bildes.
Izstādes iekārtotāja iesaka nelietot vārdu salikumu tautiskie cimdi vai tautiskie raksti, jo šie ir latviešu etnogrāfiskie cimdi, kas tolaik bija mūsu tautas ikdienas apģērba vai godu sastāvdaļa. Un cimdu rakstos un nosaukumos bieži atspoguļojās reālā vide – augu un dzīvnieku nosaukumi, dabā sastopamie kukaiņi vai sadzīves priekšmeti.
Latviešu Etnogrāfisko cimdu izstādi papildina radošās darbnīcas un cimdu kalendāri – 2017. gada kalendāru rotā Daugavas kreisā krasta, bet 2018 gada – Daugavas labā krasta cimdu pāri.
Izstāde “Kūlainis, pērstainis, delnainis…” būs skatāma līdz 2017. gada 30. martam.
