"Kāndla" tulkojumā ir kokle, kas ir tautas muzikālā mantojuma, arī dziedošā tautas gara simbols. Kopas “Kāndla” pirmsākumi meklējami 1972.gadā, tā dibinātāja un pirmā vadītāja bija Hilda Grīva.
2001.gadā "Kāndla" kļuva par Ventspils rajona Tārgales pagasta lībiešu un igauņu dziesmu draugu kopu, tās muzikālās daļas vadītāja bija Anda Fišere.
No 2004.gada kopas vadītāja ir Ilga Porniece, viņas vadībā lībiešu dziesmu ansamblis “Kāndla” pārtapa par folkloras kopu.
Kopā "Kāndla" darbojas desmit dalībnieku vecumā no 21 līdz 79 gadiem. Tās darbības veidi - dziedāšana, dejošana, rotaļāšanās, stāstāmā folklora, muzicēšana un tautas instrumentu spēle.
Kolektīvs ir piedalījies vairākos festivālos, piemēram, "Baltica" Latvijā un Igaunijā, somugru radu tautu festivālos Igaunijā, kā arī daudzos kultūras un gadskārtu ieražu svētkos Latvijā.
Kopas repertuārā ir dziesmas no 1936.gadā izdotā izdevuma "Volklieder der Liven", kura autors ir Oskars Loritss. Šis izdevums uzskatāms par līvu tautasdziesmu lielāko dārgumu krātuvi. Tajā publicētas visas tolaik savāktās dziesmas, dati par dziesminiekiem un paralēlteksti latviešu valodā.
Svinot 45. dzimšanas dienu, "Kāndla" viesos aicinājusi vairākus kolektīvus, piemēram, Pērnavas folkgrupu "Kullero", setu mūziķes no Igaunijas, Saldus kapelu "Strops", Puzes folkloras kopu "Sītava", Popes folkloras kopu "Pūnika" u.c. kolektīvus.
