Kultūra

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi „Pierakstītā skaņa”

Kultūra

Rotu izstāde "Vasaras simfonija cīruļa sirdī"

Eslingenā latvieši pieskandina ielas un koncertzāles

Eslingenā latvieši pieskandina ielas un koncertzāles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

700 dziedoši un dejojoši latvieši, sākot no 16.jūnija pieskandinās Vācijas pilsētas Eslingenas ielas un koncertzāles, jo tur notiks vērienīgi svētki, veltīti Eslingenas dziesmu svētku 70. jubilejai.

Eslingena savulaik bija lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā, kur latvieši par spīti grūtībām ātri attīstīja plašu kultūras dzīvi un 1947.gadā sarīkoja pirmos trimdas dziesmu svētkus.

Dziesmu svētki Eslingenā

Dziesmu svētki Eslingenā sākas 16.jūnijā plkst.10 ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā, bet plkst.11.15 notiks svētku gājiens cauri pilsētai. Gājiena dalībnieki dosies caur tām pašām ielām un pagalmiem, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem.

Svinīgā atklāšana notiks pilsētas tirgus laukumā plkst.12.30, pēc kuras plkst.14 norisināsies pasākums "Tikšanās ar Jāzepu Vītolu". Laikā no plkst.15 un 18 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā uzstāsies dažādi latviešu mākslinieciskie kolektīvi.

17.jūnijā pilsētā notiks divi lielkoncerti - koru kopkoncerts plkst.12, un dejotāju koncerts plkst.15. Savukārt sestdienas vakara koncertā uzstāsies grupas "Dzelzs vilks", Liepupes vīru ansamblis „Vēja muzikanti" un "Austrumkalns".

Savukārt 18.jūnijā plkst.19 - "Tikšanās ar bijušajiem eslingeniešiem", kurā tiks atklāta grāmata "Atmiņas par Eslingenu". Bet koncertā plkst.14 būs klausāma Mārtiņa Brauna mesa "Daugava" Latvijas Universitātes vīru kora "Dziedonis" un Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora "Gaudeamus" izpildījumā kopā ar Mārtiņu Braunu pie klavierēm.

Svētku svinībās piedalīsies bijusī valsts prezidente un svētku patronese Vaira Vīķe - Freiberga, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma.

Svētki tiek rīkoti, godinot 1947.gadā notikušos Latviešu dziesmu svētkus Eslingenā, kas bija viens no nozīmīgākajiem pēckara latviešu diasporas kultūras dzīves notikumiem. Šogad svētki līdz 18.jūnijam pulcēs ap 600 dalībnieku.

Arī šīs nedēļas nogalē Eslingenā valdīs īpaša gaisotne, svētki notiks trīs dienas, piedāvājot vairāk nekā 10 pasākumu, to vidū būs svētku gājiens, koru un deju kolektīvu koncerti, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrāde, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no astoņām valstīm.

„Eslingena, Eslingena, pilsēta pie Nekārupes,
Vēsturiskiem torņiem jozta, neskarta no kara posta” -

kā izskan mūzikla vārdos – Vācijas pilsētiņu Eslingenu patiešām neskāra karš, tāpēc vēl joprojām tajā ir ļoti daudz ēku no 13.gadsimta, kas rada pilsētiņā īpaši neparastu gaisotni.

Tieši Eslingenā tūlīt pēc kara tika izveidota lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā. Tajā atradās ap 7000 latviešu,

kas par spīti sākotnēji ļoti grūtajiem materiālajiem apstākļiem, plaši sāka izvērst savu kultūras dzīvi. Kā par to dzied mūziklā – kultūras dzīve "sprāga kā nacionāla raķete” un jau dažus gadus vēlāk pēc ierašanās tika sarīkoti pirmie trimdas dziesmu svētki.

Žurnālā „Sauksme” tos tolaik raksturoja kā satikšanās, saprašanās un vienošanās svētkus, ne mazāk šis sauklis aktuāls arī šī gada pasākuma rīkotājiem, stāsta koordinatore Laura Putāne: „Šī satikšanās Eslingenā – gan ar vēsturisko notikumu, gan cilvēkiem – ir kaut kas neatkārtojams un vienreizējs. Tās ir arī dažādas paaudzes, mēs zinām vienu dzimtu, kas četrās paaudzēs atbrauks, kuri ir bijuši bēgļi toreiz pēckara gados. Jā, paaudzes, stāsti, satikšanās – tas viss apvienojas šajās trijās dienās."

Teju 60 dalībnieku no astoņām Eiropas valstīm uz vienas skatuves satiksies svētku vienā no galvenajiem notikumiem – dziesmu spēles „Eslingena” izrādē. Galvenais mīlētājs būs ieradies no Šveices, viņa labākā drauga lomas tēlotājs no Īrijas, viņu iemīļotās savukārt atveidos mūzikla dalībnieces no Dānijas un Vācijas. Dziesmu spēli iestudē režisors Jānis Mūrnieks, kurš stāsta, ka par spīti raibajam sastāvam, kopš oktobra notikuši 12 mēģinājumi un cerams, ka milzīgais ieguldītais darbs rezultēsies vairāk nekā tikai ar vienu izrādi.

Jānis Mūrnieks: „Tas ir absolūti unikāls notikums Latvijas kultūras dzīvē, bet no vienas puses ir ļoti žēl, ka cilvēki ir ieguldījuši tik ļoti daudz sava laika, enerģijas, privāto līdzekļu. Latvietība Eiropā maksā ļoti, ļoti dārgi, un tāpēc man ir žēl, ka tas ir tikai vienu reizi, bet mums ir klusa cerība, ka varbūt mēs varētu tieši šo mūziklu parādīt nākamgad Latvijas simtgadē Latvijā, uz Nacionālā teātra skatuves."

Dziesmu spēle būs viens no īpašajiem latviešu svētku notikumiem Eslingenā, bet triju dienu laikā tādu vēl būs daudz – notiks gan svētku gājiens cauri pilsētai pa tām pašām ielām un pagalmiem, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, gan koru lielkoncerts „Skanēt skan”, gan deju lielkoncerts „Latviešu danči”, gan Mārtiņa Brauna mesas „Daugava” atskaņojums, gan vēl citi notikumi.

Pašā svētku iesākumā kā svētīga ceļamaize tiem būs atklāšanas dievkalpojums Eslingenas Dienvidu baznīcā, kur par mācītāju kalpo Elmārs Ernsts Rozītis, arhibīskaps emeritus, kurš Eslingenā ir dzimis un tur joprojām dzīvo. Viņš ir ļoti priecīgs un pateicīgs piedzīvot šos svētkus, kad apkārt atkal ir tik neticami daudz latviešu.

Elmārs Ernsts Rozītis: „Ir sajūta, ka būtu atgriezušies pagājušā gadsimta 50.gadi, kad arī šeit mudžēja ar bērniem, kad bija liels latviešu skaits, kad bija sabiedriskā dzīve, skoliņa, teātri, dejošana, dziedāšana, tā kā brīžiem gribas gandrīz sev iekniebt – vai tas, kas šobrīd notiek, ir patiesība un realitāte."

Svētku laikā notiks arī tikšanās ar bijušajiem un esošajiem eslingeniešiem, kā arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti