Dramatiskā kopa “Redzēt ar sirdi” ir izveidojies par draudzīgu kolektīvu, kurā viens otru saprot, atbalsta, uzklausa un radoši izpaužas. Dramatiskās kopas režisore ir Vaira Resne. Lai gan sākotnēji režisorei tas bija izaicinājums, šobrīd ir atrasta pareizā pieeja, lai visi kāptu uz skatuves un spēlētu.
“Tas ir tāds kā vēl viens kolektīvs, es 44 gadus strādāju ar Tautas teātri, vienīgais viņi nevar kustēties, viņi nevar pa skatuvi pārvietoties bez palīdzības, taču nevajag viņiem likt darīt to, ko viņi nevar, bet to, ko var, dara viņi labi," norāda Vaira Resne.
Daži redz vairāk un spēj pārvietoties pa telpu, citi var vien sēdēt un runāt, tomēr ikviens var būt daļa no teātra kolektīva.
“Katram dalībniekam bija jāiemācās viens gabals no Svētajiem rakstiem par zināmu personu, kas ir Svētā persona, viņa ir iesvētīta Svēto kārtā, mans gabals bija par Svēto Rafaelu," stāsta Imants Ločmelis.
Imants Ločmelis stāsta par dramatiskās kopas beidzamo radošo veikumu, literāro kompozīciju ar nosaukumu “Vārds”. Imants ir viens no dramatiskās kopās “Redzēt ar sirdi” dalībniekiem. Lai gan literārā kompozīcija jau parādīta reģionu Latvijas amatierteātru skatē “Gada izrāde”, tekstu Imants spēj norunāt bez aizķeršanās joprojām. Imants slimības dēļ redzi zaudēja pirms astoņiem gadiem. Lai gan acis klāj tumsa, tas nav iemesls, lai nespēlētu teātri. Imantam šogad paliek 77 gadi.
“Pašam tāds kā prieks, ka tu vēl kaut ko spēj, jo man gadu arī ir daudz. Grūti ir iemācīties arī to tekstu. Mēs mācījāmies tekstu, ieskaņojām diktofonā un tad no diktofonā mācījāmies. Es faktiski nedomāju, ka es varēšu tekstu iemācīties, bet izrādās, ka var. Cilvēks visu var izdarīt, ja grib," atzīst Imants Slišāns.
Un Imants nav vienīgais no teātra dalībniekiem, kura uzdrīkstēšanos un varēšanu var vien apbrīnot. Stāsta Vaira Resne: “Mums ir vecākā kolektīva dalībniece Irma, kurai ir 84 gadi, viņa ir pilnīgi neredzīga, dzīvo viena pati Gulbenē savā nelielajā mājiņā.”
Vaira atzīst, ja kāds viņai šobrīd sūdzas par savu ikdienu, viņa pastāsta Irmas dzīvesstāstu: “Viņa pati tiek ar visu sadzīvi galā, pati gatavo ēst, pati stāda dārzu, pati mazgā veļu un dara visus citus darbus un vēl ar savu balto spieķīti brauc uz Balviem, uz nodarbību," stāsta Vaira Resne.
Dramatiskajai kopai iestudējumos ar scenogrāfiju un muzikālo pavadījumu palīdz Balvu Tautas teātra dalībniece Astra Ločmele-Ambarova. Arī beidzamajā iestudējumā Astra spēlēja uz ģitāras un dziedāja.
"Sākotnēji es nedaudz šaubījos par to, kā tas viss būs, jo mēs esam aktieri no Balvu Tautas teātra un mēs ar Vairu esam kopš es sevi atceros, bet tad bija tā, ka nāk cilvēki, kuri liekas, kā viņi varēs, vai mēs varēsim, kā es varēšu kopā ar viņiem, vai kā viņi mani pieņems, bet izveidojās tā, ka es vienkārši viņus apbrīnoju par viņu milzīgo degsmi, ar kādu viņi to dara," - tā Astra Ločmele-Ambarova.
Literāro kompozīciju “Vārds” dramatiskā kopa iecerējusi parādīt arī citiem skatītājiem. Līdz šim dramatiskā kopa uzstājoties saņēmusi par savu darbu labus un iedvesmojošus vārdus. Kā teica režisorei kāds skatītājs: "Jūs padarāt pasauli labāku!"
