Baltkrievu kopienas gadatirgus Daugavpilī iedvesmo pat viesus no Baltkrievijas 

Baltkrievi ir otrā lielākā mazākumtautība Latvijā – 3,3% no kopējā mūsu valsts iedzīvotāju skaita. Gan aptaujas, gan tautas skaitīšanas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas dzimtajā valodā un maz interesējas par nacionālo kultūru. Bet, paviesojoties baltkrievu gadatirgū Daugavpilī, rodas pretējs iespaids.

Ienākot Daugavpils Vienības namā Baltkrievu gadatirgū rodas sajūta, ka būtu nonākuši Baltkrievijā – dažādu krāsu un rakstu baltkrievu tautastērpi, rokdarbi un sarunas baltkrievu valodā. Daugavpilī baltkrievu skaits šobrīd ir aptuveni 7000 cilvēku, kas ir 7,3 % no pilsētas kopējā iedzīvotāju skaita.

Baltkrievu gadatirgus jeb baltkrieviski “kirmaž” notiek jau septīto gadu. “Vārds “kirmaž” tulkojumā no baltkrievu valodas ir tirgus. Mūsu gadījumā kirmažam ir pārnesta nozīme, tie ir rudens svētki,” stāsta Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska.

Gadatirgū piedalījās viesi no Latvijas, Lietuvas Igaunijas un Baltkrievijas. Viens no pasākuma mērķiem ir arī atjaunot baltkrievu valodas lietošanu. Saskaņā ar UNESCO datiem baltkrievu valoda ir uz iznīkšanas robežas, jo vēsturiski to spēcīgi ietekmējusi rusifikācija.

Ciemiņi no Baltkrievijas un vietējām biedrībām atzīst, ka ir neizsakāms prieks redzēt savu kultūru tik vitālu Latvijā.

Tas iedvesmojot pašus baltkrievus vēl vairāk apzināties nacionālās identitātes nozīmi. “Tā enerģija, tas potenciāls… Es esmu ļoti pateicīgs Latvijas valdībai par atbalstu, jo cilvēki šeit, Latvijā, plaukst savā baltkrievu kultūrā. Un to ir patīkami redzēt – viņi tajā dzīvo. Un tas, cik smalki un nacionāli te attiecas pret baltkrievu kultūru, cik ļoti to atbalsta un sargā šeit, tas dod tādu sirds siltumu mums,” saka Baltkrievija Bobruiskas valsts mākslas koledžas direktors Vadims Šerbičs.

Jēkabpils baltkrievu biedrības pārstāve Valentīna Doroščonoka stāsta, ka par mājām sauc gan Baltkrieviju, gan Latviju: “Es te esmu nodzīvojusi lielāko daļu savas dzīves. 15 gadus dzīvoju Baltkrievijā, tad ar vecākiem atbraucām uz šejieni, un jau 45 gadus es dzīvoju šeit. Un kā es vienmēr saku – es uz turieni braucu uz mājām, un uz šejieni arī braucu uz mājām.”

“Latvijā mēs jūtamies ļoti dabiski, ļoti labi, mūs te mīl, un esam ieguvuši šeit arī autoritāti, mūs respektē. Un mums ir iespēja saglabāt savu baltkrievu kultūru,” saka Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska.

Nākamais Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī notiks Latvijas simtgades svinību zīmē un tematiski stāstīs par baltkrievu vietu Latvijā un latviešu sabiedrībā. Latvijā dzīvojošie baltkrievi nereti saka, ka viņi sen vairs nav Baltkrievijas baltkrievi, bet gan Latvijas baltkrievi.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas māksla
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti