Augšdaugavas festivāla goda viesis – Dainis Īvāns

Svētdien, 22.maijā, Daugavpils pusē notiks Starptautiskais tautas mākslas festivāls „Augšdaugava 2016”. Šogad pasākumā tiks akcentēta Augšdaugavas simboliskā nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā un pasākuma goda viesis būs publicists Dainis Īvāns.

Īvāns par festivāla goda viesi izvēlēts saistībā ar rakstu sēriju pret Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) būvniecību, ko arī apturēja un kas bija viens no soļiem ceļā uz Latvijas neatkarību. Rakstu sērija sākta pirms 30 gadiem kopā ar rakstnieku Artūru Snipu, kurš bija racionāli un ironiski noskaņots pret visiem padomju varas projektiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja Īvāns.

"Tanī brīdī tas bija pareizais raksts, pareizā publikācija īstajā brīdī, jo tas pavēra vispār cilvēkiem tādu sapratni, ka mēs tomēr varam uzvarēt arī milzīgu, ļaunu impēriju.

Mēs varam apturēt milzīgus projektus, mēs varam kaut ko izglābt, mēs varam izglābt savu dzimto zemi," stāstīja publicists, norādot – pēc tam tauta panāca to, ka šis projekts tika pārtraukts "ar Maskavas parakstu". Tas nekad līdz tam visā Padomju Savienībā nebija noticis. Tanī brīdī cilvēki saprata – nav jēgas baidīties un ka var "panākt arī kaut ko lielāku".

"Ja mēs nenosargāsim Daugavu, mēs nenosargāsim Latviju," teica Īvāns, atzīstot, ka rakstu publicēšanu nemaz nebija viegli panākt. Divus mēnešus rakstu sērija nepublicēta nostāvēja izdevuma "Literatūra un Māksla" redakcijā, un tad dažādu apstākļu dēļ rakstu sēriju negaidīti sāka publicēt.

"Tas bija kā sprādziens. Man bija tāda sajūta, ka mans dzīvoklis pārvērtās par tādu sacelšanās štābu, jo piepeši cilvēki sāka man zvanīt, meklēt un atbalstīt."

Īvans atzina, ka Daugavas glābšanā izdevās piesaistīt zinātniekus, kultūras cilvēkus un citus sabiedrības pārstāvjus. Redzot cilvēku milzīgo iesaistīšanos Latvijas likteņupes glābšanā, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja aizliedza publikācijas par Daugavu un pat aizliedza lietot Daugavas vārdu, tostarp konditorejas fabrikai – tagadējai "Staburadzei" – pat aizliedza ražot vafeles "Daugava". Publikācijas "blokāde" pārrauta, publicējot rakstus Maskavas avīzēs.

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka festivāls "Augšdaugava" 20 gadu laikā kļuvis par vērienīgu un atpazīstamu notikumu, kura laikā norisinās vairāki koncerti, dabas un kultūras izziņas aktivitātes, arī mākslas akcijas.

Šogad festivālā piedalīsies vairāk nekā 20 deju kolektīvi no Latvijas, arī Lietuvas un Baltkrievijas. Īpaši izceļami ir vairāki mākslas notikumi, piemēram, fotomākslinieka Igora Pliča lielformāta foto izstāde Slutišķu sādžas vidē. Tāpat Slutišķu sādžas vecticībnieku lauku sētā būs folkloras koncerti un skanēs dziesmas latviešu, latgaliešu, krievu un baltkrievu valodā. Vēl festivālā būs iespēja publiski skatīties LTV filmu "Viens ciems. Visa Latvija. Slutišķi".

"Bet tas galvenais vēstījums, ko mēs ar šo festivālu vēlamies pievienot Latvijas stāstam, –

tas ir stāsts par Augšdaugavu, par Slutišķiem kā par īpašu vietu, kur kārts šūpulis Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai, teica Mukāne. 

Jau ziņots, ka šogad festivālā "Augšdaugava" atzīmēs 30 gadus, kopš uzsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas māksla
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti