Latvijas Radio testē: Kādas ir šoferu kļūdas uz ceļa rudenī un kā no tām izvairīties

Krēsla, ielu apgaismojums vēl nav ieslēgts, žilbina pretī braucošo autovadītāju uguņi. Ielas klāj peļķes un slapjas koku lapas. Šķiet, priekšā kāds šķērso ceļu. Kāja pārlec uz bremzēm, vasaras riepu sazobe ar mitro segumu nav cieša un mašīna uzreiz neapstājas.

Rudenim ir divas sejas. Viena ir krāsainā, kuru Latvijas Radio dodas aplūkot Siguldas kalnos un lejās, otra – pelēkā un slapjā. Pēdējā ir liels ienaidnieks autovadītājiem. Rudens lietus, uz ceļiem sakritušās lapas, kombinācijā ar acij tik netīkamo krēslu pat pieredzējušam auto braucējam var sagādāt galvassāpes.

Lai atsvaidzinātu iemaņas, auto savaldīšanā ekstremālākos apstākļos, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) jau otro gadu rīko bezmaksas drošas braukšanas apmācību. Latvijas Radio devās uz drošu braukšanas skolu, lai uzzinātu, kāpēc pieļaujam kļūdas, braucot sliktos laika apstākļos.

Pareizi stūrēt un izbraukt līkumu

Mans autovadītājas stāžs ir knapi divi gadi, tik bīstamo akvaplanēšanu rudenī vai sānslīdi ziemā neesmu piedzīvojusi. Pirms praktiskajām nodarbībām Biķernieku trasē jāaizpilda anketa. Tajā jānorāda stāžs, automašīna, ar kādu brauksim. Katrs uz treniņu ierodas ar savu auto, jo svarīgi mācēt ceļā tik galā tieši ar to spēkratu, kuru ikdienā izmanto. Biķernieku trasē esam 14 braucēji, un pēc īsa teorijas kursa dodamies uz pirmo nodarbību.

Biķernieku trases vadītāja vietnieks Normunds Lagzdiņš saka, akcijas nodoms nav pārbaudīt autovadītāju ceļu satiksmes noteikumu zināšanas. 

"Ja, jā, protams, mēs esam visi izgājusi auto skolu, visi piedalāmies ceļu satiksmē un visi esam pārliecināti, ka visu labi visu mākam un protam.

Bet laikam tas diemžēl tā nav, jo katru dienu ir ap 40 – 50 dažādiem satiksmes negadījumiem, kur tiek fiksēti Latvijā. Tas nozīme, ka īsti kārtībā visiem ar to braukšanu nav," spriež Lagzdiņš.

Divās ar pusi stundās eksperti cer likt aizdomāties par drošu braukšanu ekstremālākos apstākļos.

Pirmais uzdevums ir asu līkumu izbraukšana pa slapju, lapām piekritušu ceļu. Mums katram iedod rāciju. Ar tās palīdzību instruktori dos uzdevumus, koriģēs mūsu braukšanas stilu. Vēl pēdējās norādes par trasi, to, kā tā izbraucama, kāpjam mašīnās un gaidām savu kārtu.

Instruktors rācijā saka, ka rokas uz stūres rata turēt pozīcijā 3 un 9. Pirmajā braucienā par tādu norādi samulstu, bet tad saprotu, ka stūre jāiztēlojas kā pulkstenis, un labā roka jāliek uz pulksten trijiem, bet kreisā – 9. Izbraucot bīstamus līkumus, rokām visu laiku jābūt uz stūres, kādu braucēju rācijā sarāj instruktors.

Kad asie līkumi katram ir reizes četras izstūrēti, instruktori aicina izkāpt no auto un noklausīties biežāk pieļautās kļūdas. Neviens apmalē vai trases malā augošajos kokos nav iebraucis, taču arī ideāli uzdevums arī nav veikts.

Biķernieku trases vadītāja vietnieks Normunds Lagzdiņš smejas – katrs braucējs ir mācījies auto skolā, piedalās ceļu satiksmē un ir pārliecināts, ka braukt māk. Bet bieži šī pārliecība ir maldīga.

Kādas ir biežākās autovadītāju kļūdas

"Biežākas kļūdas ir divu veida. Pirmais nepareiza ātruma izvēles un otrs ir stūrēšana par daudz. Liekas, ja mēs stūri griežam vairāk, tad mašīna stūrējas daudz labāk.

Taču griežot stūri vairāk kā tas ir nepieciešams, tieši mēs mašīnas stabilitāti un kontroli pār mašīnu zaudējam," saka Lagzdiņš.

Drošas braukšanas eksperts atgādina, ka rudeņos braukšanas nosacījumi radikāli mainās.

"Pirmais, kas jāņem vērā, ka rudenī krīt no kokiem lapas un skujas. Ja vēl uzlīst nedaudz lietus, tad šis maisījums, skujas ar ūdeni, lapas ar ūdeni, kļūst par ļoti slidenu masu. Un, ja jums tajā brīdī būs jāveic kāds stūrēšanas manevrs vai bremzēšanas manevrs, tad ir jārēķinās, ka mašīna ļoti stipri slīdēs, un jūs neglābs ne ļoti laba ABS sistēma, ne arī teicamas ziemas riepas," teica Lagzdiņš

Uzmanīgi jābrauc arī pa bruģi. Speciālists saka, ka tas ir ceļa segums, kuram ir mazāks saķeres lakums nekā, piemēram, gludam asfaltam. "Un bruģim pat nav jābūt slapjam. Ļoti bieži pietiek no rīta, ja mēs braucam un tas bruģis ir viegli norasojis, tas jau ir ļoti bīstami. Viņš ir slidens."

Trešais autovadītāju bieds rudenī ir peļķes.

"Nevajag nekādā gadījumā šim peļķēm izbraukt cauri ar lielu ātrumu. Tas pats attiecas uz tā saucamo špūri ceļā. Kad ir divas risas, divas sliedes ir vasarā ieliekušās un piepildīts ar ūdeni tagad ir. Mēģināt braukt caur viņu, mēģināt turēties vai nu pa labi, vai pa kreisi, nebraucot tieši pa ūdeni. Tas var radīt akvaplanēšanas efektu, kas atkal padara mašīnu nevadāmu," skaidro eksperts.

Lagzdiņš aicina padomāt arī par gājējiem, jo lielā ātrumā izbraucot peļķes, mēs apšļakstām cilvēkus un tā jau ir agresīva braukšana.

Jāpievērš uzmanība arī gaisa temperatūrai. Lagzdiņš saka, pirmdienas rītā termometra stabiņš rādīja vien plus trīs grādus. Tik vēsā laikā braucot ar vasaras riepām, jārēķinās, ka, pazeminoties gaisa temperatūrai, pazeminās arī riepu temperatūra, līdz ar to arī riepu saķere ar brauktuvi esot sliktāka.

Zigzaga brauciens slalomā ap konusiem

Drošas braukšanas skolas instruktori kā otru uzdevumu mums ir sarūpējuši zigzaga braucienu ap konusiem. Šī brauciena mērķis ir trenēt veiklību. Lagzdiņš saka, ka tas ir sportisks treniņš. Uzdevums ir veikli un ātri apbraukt konusus, cenšoties nevienu no tiem neapgāzt. Pirmais braucējs dodas trasē, un instruktors rācijā norāda uz kļūdām. Esot jācenšas iebraukt konusiem pa vidu.

Pienāk mana kārta veikt otro uzdevumu. Slalomā es neesmu veikla. Kopumā četros mēģinājumos zem mana auto riepām pakļūst ne viens vien konuss. Pēdējais uzdevums ir veiklības brauciens. Tas veicams ar ķiverēm galvā.

Trasē dažādās trajektorijās ir izvietoti konusi, kuri veikli jāapbrauc. Instruktori pamāca, te galvenais ir nevis ātrums, bet precizitāte. Simboliskajās sacīkstēs būs uzvarējis tas kursants, kurš trasi izbrauks ātri un neapgāzīs nevienu konusu.

Pārbaudīt savas spējas trasē ieradušies gan tādi braucēji, kas tiesības vadīt auto ieguvuši vien šovasar, gan tādi, kam stāžs jau vairāk nekā desmit gadi. Savas iemaņas pēc visu uzdevumu veikšanas viņi vērtē kritiski.

"(..) Pietrūkst prasmes, vajadzētu vairākas reizes to visu izdarīt," pēc brauciena trasē atzīst Jānis, kurš pie stūres brauc jau 14 gadus. Bet tādos ekstrēmos apstākļos, kādi izbaudīti trasē, ikdienā nebrauc. Esot mierīgs braucējs.

Evita, viena no retajām dāmām trasē, domā, ka uzdevumi īpaši uz ceļa nepalīdzēs. "Iemācījos slalomu pareizi izbraukt. Ļoti patika, bija interesanti," teica Evita, kuras braukšanas stāžs ir vairāk nekā desmit gadu.

Svarīgi zināšanas atsvaidzināt 

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locis ir skeptisks par šādiem kursiem.

Policists saka, katram jāspēj izvērtēt savas braukšanas prasmes. Ja braucējs nav drošs, ka varēs ekstrēmā situācija noreaģēt, tad putenī labāk uz darbu braukt ar sabiedrisko transportu.

"Mēģināt saturēt automašīnu sānslīdē ziemā, tam ir jātrenējas ne jau reizi vai kaut kādos vienos kursos. Tas visu laiku jāatkāro. Tiklīdz paliek slidens, principā, ko dara vadītāji, kas tam pievērš uzmanību, viņi brauc uz tukšiem plačiem, kur nav neviena un vienkārši caur savu mašīnu mēģina saprast, kā viņa uzvedas sānslīdē. Tā jūs varat sev atsvaidzināt zināšanas. Bet to ir jādara visu laiku.

Pirms gada ieviestas stingrākas prasības jauno braucēju apmācībā, piemēram, par sešām braukšanas stundām pagarinot praktiskās mācības. Policists par šādām izmaiņām arī ir skeptisks. Viņš saka, ka braukšanas instruktors var parādīt, kā stūrēt auto pa slapju asfaltu vai apbraukt šķērsli, bet dzīvē situācijas nereti atšķiras. Tāpēc prasmi savu auto uz ceļa savaldīt ir jātrenē. Vēl labāk - bīstamā situācijā censties neiekļūt vispār.

"Autoskolas sagatavo vadītāju nevis braukt pa ceļu, bet nokārtot CSDD eksāmenu. Tās ir dažādas lietas. Tad, kad viņš sāk reāli braukt, viņš saskaras ar to skarbo realitāti, kas ir uz ielas.

Tā ir mūsu fundamentālā atšķirība starp Vācijas, Zviedrijas eksāmenu, kur vadītāju vairāk māca praktiskai braukšanai reālajā plūsmā. Šeit jūs, kārtojot eksāmenu, brauksiet nevis ar plūsmas ātrumu, kas no drošības viedokļa ir drošāk, bet ar atļautajiem 50 [kilometriem stundā] faktiski jūs esat traucēklis satiksmei, bet jums tā jābrauc, ja jūs tā nebrauksiet, jūs eksāmenu nenokārtosiet," atzīst Locis.

Locis gan piebilst, ka tas ir viņa viedoklis, un tas, kāds ir braukšanas eksāmens, ir CSDD ziņā.

Tumšajā laikā jāuzlabo redzamība

Locis rezumē: rudenī, kad redzamība ir ļoti slikta, autovadītājiem ir jābūt divtik uzmanīgiem. Jācenšas uzlabot redzamība. Pirms došanās ceļā notīrot logus, nomainot slotiņas un pārbaudot, vai deg visas gaismas. Jāsamazina ātrums. Rudenī dažādos negadījumos visbiežāk cieš gājēji. Avāriju iemesls – neuzmanība.

"Izteikti statistikā mēs redzam tieši šīs sadursmes ar gājējiem. Tas ir viens no momentiem. (..) Statistika attiecībā pret gājējiem uzreiz iet uz slikto pusi.

Tās ir dažādas sadursmes gan uz gājēju pārejām, gan nogriežoties, gan vienkārši ceļa malā. Sīkas avārijas ir dēļ distances, tāpēc, ka cilvēki daudzi aizmirst to, ka arī kritušas lapas uz asfalta slapja arī ir ļoti bīstami. Ļoti slidenas," teica policijas pārstāvis.

Drošas braukšanas skolas apmācībā arī saka – rudens tumsa ir liels šofera ienaidnieks. Nereti esot situācija, kad šķiet – uz ceļa ir šķērslis, bet izrādās, ka tā ir tikai koka ēna. Šādi māņi arī iemidzina modrību un reālu šķērsli var nepamanīt. Instruktori iesaka izmantot tālās gaismas. Krēslā uz sekundi tās ieslēdzot neviens netiks apžilbināts.

Locis, kopumā vērtējot braukšanas kultūru, saka – tā uzlabojas. "Mūsu braukšanas kultūra, salīdzinot kaut vai ar 1995. gadu (..), ir uzlabojusies krietni. Par to šaubu nav.

Problēma ir cita - līdzko ekonomiskā situācija nedaudz uzlabojas, tā agresivitāte uz ceļiem palielinās. Bet kopumā varu teikt, ka [braukšanas] kultūra uz ceļiem kļūst aizvien labāka."

Taču teikt, ka uzlabojas arī braukšanas prasmes, policists nesteidzas. Joprojām cilvēki piemirst parādīt pagrieziena rādītāju. Aizraujas ar telefona lietošanu pie stūres.

Bet nākotnē policists gan skatās cerīgi. Uzlabojumi infrastruktūrā arī dod savus rezultātus. Piemēram, gājēju celiņus atdalošās barjeras vai speciālās rievas, kas iestrādāts starp pretējās braukšanas joslām un sakrata auto, ja to šķērso.

Taču labākais palīgs drošai satiksmei ir vēss prāts un treniņš.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Motori
Dzīve & Stils
Jaunākie

Populārākie
Interesanti