Tieši šī ūdenstorņa trešajā stāvā pašā deviņdesmito sākumā, pateicoties uzņēmumam „Rīgas ūdens”, mēģinājumu telpas iegūst andergraunda grupa „Ir bijuši mati un izbijuši”, bet vēl pēc kāda laika puišiem dzimst ideja veidot pašiem savu ierakstu studiju, kas dotu tiem laikiem fantastisku iespēju – bez maksas ierakstīt nekomerciālu mūziku.
Protams, ka ne pašu vāktā analogā studijas tehnika, ne specifiskā ūdenstorņa telpu akustika no šodienas viedokļa neļauj „Torni” uzskatīt par ideālu skaņu ierakstu vietu, tomēr galvenais tālaika muzicējošajiem jauniešiem ir iespēja pulcēties, mēģināt un ierakstīties bez maksas, kas trūcīgajos deviņdesmitajos ir nenovērtējama iespēja.
Jāpiebilst, ka "Tornis" nav tikai ierakstu telpa – ar zīmolu „Tornis Rec” tiek izdoti savi ieraksti, tiek rīkoti koncerti un festivāli, izdota "samizdata" prese jeb zīni. Tomēr galvenais "Torņa" pienesums bija iespēja mūziķiem brīvi realizēt savas nekomerciālās idejas, bet klausītājiem tika sniegta iespēja sadzirdēt tās grupas, aiz kurām nestāvēja tolaik varenās ierakstu kompānijas.
"Torņa" ziedu laiki beidzas divtūkstošo sākumā, kad rodas jaunas ierakstu studijas un mēģinājumu telpas, bet paši "Torņa" cilvēki kļūst aizņemtāki personīgajā dzīvē. Pēdējais „Torņa” ieraksts notiek pirms septiņiem gadiem, kad 2010. gadā pie sava ieraksta tiek „Mazie smirdīgie kociņi”, savukārt paša ūdenstorņa nākotne ir neskaidra vēl šodien, – lai gan vairs netiek spriests par tā pārdošanu izsolē, tā uzturēšanā ir jāiegulda simtos tūkstošu skaitāma nauda.
Lai vai kā, „Torņa” grupu dalībnieki Latvijas mūzikā ir joprojām klātesoši un pamanāmi – te minēšu kaut vai Edgaru Šubrovski, Andri Indānu, kā arī Māri Švernu un viņa grupu „Baložu pilni pagalmi”, kam šogad svinama divdesmit trešā jubileja.
Bet tagad no šodienas pārceļamies uz astoņpadsmit gadu senu pagātni, un lai skan dziesma „Vēstules” no "Tornī" ierakstītā „Baložu pilni pagalmi” un Māra Šverna albuma „Zabete baro baložus”.
