Pirmā pasaules kara laikā un vēlāk arī Brīvības cīņās strēlniekiem mežs bija gan patvērums, gan iespēja pārsteigt pretiniekus, bet mūsdienās, kad cilvēki vairs īsti neprot dabas norādes izmantot, mežs var kļūt arī par īstām ''lamatām''. Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas audzēknis Matīss Upenieks laikam nezinātu, ko darīt, ja apmaldītos mežā, skolā arī to nemācot.
Spēles vadītājs jauniešus sagaida trīsdesmit metru augstā Zilo kalnu skatu torņa virsotnē, tad seko krietni grūtāki uzdevumi. Alpīnisma pasniedzēja vadībā jāuzkāpj augstā priedē, jātrod karte, un, nolaižoties lejā, tā pēc atmiņas jāuzzīmē. Skolēniem rāda arī, kā sniegt pirmo palīdzību, kas jāņem līdzi, dodoties mežā, un kā saglabāt optimismu un spēju nepadoties.
Tīnūžu pamatskolas audzēkne Žozefīne Zavjalova domā - iegūtās zināšanas noderēs, jo "mēs ar ģimeni daudz ceļojam, un es varētu pastāstīt arī saviem klases biedriem."
"Es vispār ļoti interesējos par šīm lietām - kā parūpēties par sevi, par citiem neordinārās situācijās. Ir bijuši gadījumi, kad ej pa ielu un redzi - kāds nokrīt, un tad ir vēlme sniegt pirmo palīdzību, bet, ja tu īsti nezini, kā to darīt, tas nav īpaši pozitīvi," spriež Madara Kļava, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas audzēkne.
Spēli ''Strēlnieki'' kopā ar sadarbības partneriem organizē kultūras mantojuma centrs ''Tīnūžu muiža'', un tās galvenais uzdevums - pēc iespējas vairāk skolēniem sniegt zināšanas, kas var noderēt neikdienišķās situācijās.
|Man liekas, šī lieta ir ļoti aktuāla mūsdienās. Ir organizācijas kā skauti un jaunsargi, kur to visu māca, bet ko darīt ar tiem bērniem, kuri nav šajās organizācijās?" vaicā spēles organizators, kultūras mantojuma centra''Tīnūžu muiža'' vadītājs Kaspars Špēlis.
Pirmā spēle ''Strēlnieki'', kas notika pagājušajā gadā, bija veltīta lLatviešu strēlnieku bataljonu izveides simtgadei.
