Dalībnieki pulcējas pilsētas centrā, lai pēc lāpu gājiena pa pilsētas ielām krastmalā atvadītos no aizejošā gada, sadedzinot papīra laternas milzīgā ugunskurā pilsētas pludmalē.
“Mēs gribam atcerēties un nosvinēt pagājušo gadu. Pateikt aizgājušajam gadam uzredzēšanos un sākt domāt par nākamā gada cerībām un sapņiem, ko mēs vēlamies sasniegt, kur vēlamies nokļūt. Tas ir skaists pārdomu moments. Jebkurš ir laipni aicināts, cilvēki ierodas pat no daudzām citām valstīm. Vienu gan vēlētos atgādināt – ja nākat, tad, lūdzu, neaizmirstiet paņemt līdzi nedaudz naudas, jo šo pasākumu neviens pilnībā nefinansē, tas eksistē tikai pateicoties vietējās sabiedrības un biznesa atbalstam, nedaudz no vietējās pašvaldības arī,” saka pasākuma organizatore Vikija Hjūdža.
Lāpu gājienam nepieciešams gatavoties laicīgi, jo drošības apsvērumu dēļ parastas lāpas dedzināt nedrīkst. Dzīvas liesmas vietā ir eglīšu rotājumu lampiņas ar baterijām. “Te ir āķis, un visām laternām ir plastmasas savilcējs, lai vieglāk noņemt no āķa,” stāsta brīvprātīgā palīdze Džemma Kolomna.
Veikalos nopērkami īpaši laternu gatavošanas komplekti kopā ar pasākuma dalībnieku aprocēm.
Gājienā piedalīties var tikai tad, ja ir iepriekš iegādāts īpašs laternas izgatavošanas komplekts. Tiek lēsts, ka gājiena dalībnieku skaits ir aptuveni 2000, taču skatītāju ir desmitreiz vairāk - 20 000.
Laternas forma un dekorēšana ir pašu dalībnieku ziņā, tādēļ tiek ļauta vaļa fantāzijai. Daži gājienam ir gatavojušies ļoti cītīgi, bet daži – pēdējā brīdī. “Mēs atbraucām ar vilcienu no Kembridžšīras, aizgājām nopirkt laternas un sapratām – ārprāts, mums tās vēl jātaisa. Mums nebija laika taisīt! Bija diezgan traki,” stāsta Šārona.
“Tā ir ziemas saulgriežu svinēšana, mēs svinam gaismas atgriešanos. Vienu gadu parāde tika atcelta, jo bija ledus un skatītājiem bija bīstami stāvēt uz kāpnēm jūras krastā. Bet jā, esam spēlējuši arī lietū,” Sambas grupas “Barulho” mūziķe.
Tiem, kuru tuvinieki devušies mūžībā, ir iespēja pieminēt savus mīļos ar īpašu piemiņas laternu, kas arī labprāt tiek darīts.
“Domāju, ka tas ir ļoti jauki – sūtīt mīlestību caur šīm laternām saviem mīļajiem, ko esam zaudējuši šī gada laikā.
Tas ir ļoti īpaši. Priecājos, ka varu to darīt,” stāsta Eimija, dzīvo Braitonā.
Skatītāju patiešām ir ārkārtīgi daudz, ir slēgta satiksme, pārpildītas pilsētas ielas un piekrastes terases. “Ja jūs Latvijā vēlētos atbraukt, apskatīties un pēc tam rīkot līdzīgu krāšņu parādi savās ielās, notikumu, kas apvieno sabiedrību, tad mūsu organizācija priecāsies palīdzēt, mēs to darām jau ļoti ilgu laiku,” pasākuma organizatore Vikija Hjūdža.
Laternas uz ugunskuru akmeņainajā jūras krastā ceļo gandrīz pilnīgā tumsā, padodot no rokas rokā. Ugunskura degšanas brīdī noskaņojums ir nedaudz skumjš, jo tas ir arī mirušo piemiņas brīdis. Taču tad, kad pulkstenis, kas simbolizē veco gadu, ir jau gandrīz sadedzis, sākas iespaidīga uguņošana, kas ievada jaunu gadu un jaunu dzīvi.
