Ritvars ir cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas būt krietns cilvēks.
Vai par krietnu cilvēku ir jācenšas būt? Domāju, ka jā, jo laiki un tikumi mainās, katram pašam par sevi jālemj kā būt, kurš ir krietns un kurš ne, kā ir pareizi un kā nav. Tikumi un likumi ir sabiedrības izgudrota abstrakcija, kas vienlaikus ir kā stūrakmens sabiedrības pastāvēšanai, taču tie nav konstanti un dažos brīžos šajā mainīgajā pasaulē ir grūti orientēties, atšķirt labu no ne tik ļoti laba.
Nedaudz mācījies mūziku, ar bakalaura grādu tieslietās, pa dienu komunikācijas speciālists IT jomā, vakaros un agros rītos balss aktieris, kas iejūtas dažādu varoņu ādās trīs valodās.
Ritvars raksta: "Mūzika man ir viena no valodām, kurā izteikt savu domu, tā ir tik vilinoša tāpēc, ka vienlaikus sevī iekļauj ļoti racionālus un emocionālus elementus, tur pastāv racionālās un emocionālās sinerģijas elements. It kā jau visu var pateikt vārdos, labi pacenšoties, tomēr pat ļoti daiļrunīgs cilvēks īsti līdz galam nespēs domu pasacīt tā, lai tā rezonētu tikpat spēcīgi kā dziesma. Man ir tā laime spēt salikt kopā tekstu ar mūziku, man ir tā laime prast atrast pa kādam akordam un melodijai, spēlējoties ar klavierēm, un tā laime to arī savā šobrīd ne visai slīpētajā baritonā izdziedāt.
Ilgus gadus es nebiju mūzikai veltījis laiku nemaz, jo laiks vienkārši tam neatlika. Tomēr pirms trīs gadiem manī modās doma, ka vajag, nu tā, ka ļoti vajag. "Supernova" šķita kā ļoti piemērots mērķis, tāpēc, ka ir skaidras robežas, datumi, kad materiālam ir jābūt gatavam, tas ļauj sevi disciplinēt citādi visai haotiskajā dziesmas rakstīšanas procesā. Tā nu jau trīs gadu garumā dziesmas kļuva arvien noslīpētākas, un pirms gada jau palūdzu talkā citus mūziķus, kas ar savu pienesumu to pacēla pavisam citā līmenī. Un šogad esmu pakāpies vēl pāris pakāpienus augstāk. Apvienība "Persian Records" (Rihards Lībietis, Mārcis Vasiļevskis, Toms Lisments, Kristīne Pleša) nāca talkā ar savām idejām un aicināja palīgā vēl plašāku mūziķu sastāvu (Erna Daugaviete, Toms Kursītis, Mārtiņš Miļevskis, Dāvis Bindemanis, Sabīne Žuga), katrs no viņiem kopējā katlā lika savas idejas un gala rezultāts ir dzirdams ierakstā."
Par dziesmu
Ritvars raksta: "Dziesma “Who’s counting?” ir veltīta konkrētam cilvēkbērnam - manam dēlam. Dzīvē tā ir iegrozījies, ka man nav iespējas viņu regulāri satikt, lai kā arī man to gribētos. Kādreiz šī situācija manī radīja izmisuma pilnu bezspēcības sajūtu, jo tas nešķiet pareizi. Bet laika gaitā esmu atradis veidu, kā ar šo situāciju sadzīvot. Dziesma ir kā aicinājums vienam cilvēkbērnam un kā manifests pārējiem klausītājiem. Ir skaidrs, ka zaudēto laiku atgūt nav iespējams, tomēr es nezaudēju cerību kādreiz ar dēlu izveidot ciešu, spēcīgu saikni. Manifests savukārt tāpēc, ka es neesmu pirmais, un diemžēl nebūšu pēdējais tēvs šādā situācijā. Statistika ir nepielūdzama, tēvi visbiežāk ir tie, kas no ģimenes “aiziet” un pamazām atsvešinās un dažkārt papildus tiek atsvešināti no saviem bērniem. Tam ir jāmainās, tāpēc nepieciešams aktualizēt tēmu par aplamo bērnu “dalīšanu” šķiršanās procesa gaitā un to, ka patiesībā mēs visi šajā situācijā esam tendēti uz pozīciju ieņemšanu ierakumos un bieži izvairāmies no konsensusa vai vismaz kompromisa meklēšanas. Bet cieš no tā beigās bērni, jo viņi izaug bez tētiem un dažkārt arī mammām, kuri varēja būt blakus. Šī dziesma rada nelielu cerību paspīdināt gaismas stariņu šīs problēmas virzienā un mēģināt iekustināt šo problēmu pašā saknē."
Sociālo tīklu saites
https://www.instagram.com/ooritvars/
https://soundcloud.com/ooritvars
https://www.youtube.com/channel/UCWSsRZM_PAspEi1Uc3KQUnQ/videos
