Radio arhīvu dārgumi: Radiokoncertus aizsāka mazpazīstami dziedoņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sagaidot Latvijas Radio 90. jubileju, ielūkosimies gan mūsu skaņu ierakstu arhīvā, gan Latvijas Radio vēstures rubrikā „Radio arhīvu dārgumi”. Janvāra sižetos – par to, kā tapusi mūsu vieglās mūzikas vēsture.

Latvijas Radio attīstībā nenovērtējams ir inženiera Jāņa Lintera devums – tieši viņš pieradīja Latvijas Saeimas Budžeta komisijai, ka jāuzsāk Radiofona raidītāja būvdarbi. Ar Lintera konstruētā radiouztvērēja palīdzību Saeimas deputāti 1924. gada 28. martā noklausījās paveca „Valdības Vēstneša” numura lasījumu un beidzot nobalsoja par 140 000 latu piešķiršanu Radiofona izveidei. Šī ziņa lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā arī palika nepamanīta, - tolaik bija aizliegts lietot pašdarinātus radioaparātus. Un, kaut gan Latvijā varēja uztvert ap desmit Eiropas radiostaciju, bija spēkā radiotelegrāfa iesākumos radītais radio uztveršanas aizliegums.

Beidzot 1925. gada aprīlī tika publicēti jaunie radiofona staciju uztveršanas noteikumi, taču augustā Latvijā bija uzstādīti vēl tikai 20 radiouztvērēji. Problēma bija arī pašu radioaparātu trūkums:

1924. gada 4. oktobrī presē tika vēstīts par pirmā eksperimentālā radio uztvērēja izgatavošanu Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcās, taču, kamēr nebija vietējās radiostacijas, uztvērējus nepirka. Lielāko daļu no pirmajiem vietējiem radiouztvērējiem izpārdeva tikai pēc Radiofona stacijas atklāšanas.

Kad 1925. gada 1. novembrī Radiofonu atklāja ar Pučīni operas „Madame Butterfly” tiešraidi, to noklausījās 331 abonents un arī daži „radio zaķi” bez klausīšanās atļaujām.

Radiofons bija izvietojies pavisam nelielā telpā Galvenā pasta augšstāvā, kur atradās mikrofons, klavieres un daži krēsli. Sākumā gramofonu un klavieru spēle kādu laiku bija vienīgais klausītāju muzikālais iepriecinājums, un pirmsākumos Radio raidīja vien divas stundas dienā. Pēc dažiem mēnešiem radās Radiofona orķestra priekštecis - ansamblis, kurā spēlēja trīs cilvēki – Lilija Kalniņa-Ozoliņa, Alfrēds Ozoliņš un Alfrēds Norītis,  - bijis grūti bija atrast māksliniekus, kas par samērā nelielu samaksu būtu ar mieru koncertēt Radiofonā. Vismaz neviens pazīstams mākslinieks negribēja piederēt pie radiokoncertu aizsācējiem un ļoti rezervēti izturējās pret mikrofonu, baidoties radio „cirkā” zaudēt savu reputāciju. Operas administrācija paziņoja, ka Radiofons samazināšot operas klausītāju skaitu, arī tāpēc arī pirmo dienu programma bija ārkārtīgi nabadzīga.

Tādējādi savu ceļu uz Radiofonu atrada līdz tam neievēroti dziedoņi – Vera Fricnoviča, Elza Žebranska, Aleksandrs Jankovskis, Kārlis Nīcis un citi, kas drīz vien kļuva plaši pazīstami. 1903. gadā dzimušās dziedātājas Elzas Žebranskas vārds redzams, piemēram, 1925. gada 10. novembra programmā, kas nolasāma vienā teikumā: 20.00 - muzikāli priekšnesumi. Piedalās arī Žebranska. 21.00 - Tirgus un biržas ziņas. 21.50 -  Meteoroloģiskās ziņas.

Latvijas operdīva Elza Žebranska trīsdesmitajos gados dziedājusi pat Metropolitēna operā, pēc Otrā pasaules kara emigrēja uz ASV, bet 50. gadu beigās viņa pieņēma uzaicinājumu sniegt koncertu Latvijā. 1961. gadā viņu lidostā intervējis Latvijas Radio žurnālists Alberts Liepa, - ierakstā īss fragments no šīs sarunas, tad Elzas Žebranskas dziedāta latviešu tautasdziesma, iepazīstinot ar Latvijas Radio skaņu arhīva dārgumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti