Vasarā uz neilgu laiku par radio direktoru kļuva inženieris Alberts Jekste, tad vācu okupācijas vara formāli pārorganizēja Latvijas radio, un tas kļuva par Austrumzemes raidītāju grupas galveno Rīgas raidītāju – „Sendergruppe Ostland - Hauptsender Riga” kā daļa no Vācijas valsts raidītāju sabiedrības ar priekšnieku, intendantu, īpašo vadītāju Hansu Krīgleru. Ar kāškrustu rotātā Radio programmas žurnāla „Hallo, Latvija” vietā nāca plāna brošūra „Sendergruppe Ostland”, kur publicēja gan frontes reportāžas, gan stāstus par Mocarta operām un vārdus dziesmai par Lilī Marlēnu. Līdzās ziņām vācu un latviešu valodā radio turpināja raidīt vingrošanas pārraides, raidlugas, dievkalpojumus, dzejas un literāros lasījumus, un, protams, ļoti daudz mūzikas.
Vācu okupācijas laikā Radiofons ēterā atskaņoja, pirmkārt, vācu, otrkārt, tikai to valstu komponistu mūziku, kas sadarbojās ar vāciešiem, tā kā redaktoriem nācās būt ļoti piesardzīgiem skaņdarbu atlasē. Radio fonotēku papildināja no Vācijas sūtītās skaņuplates, galvenokārt vācu operešu un skaņu filmu melodijas, kā arī fabrikas „Bellaccord” ieraksti.
Notika koncerti, kuros uzstājās Radiofona orķestris, Teodora Kalniņa vadītais koris, arī vieglās mūzikas kolektīvi – ļoti biežs viesis šī laika pārraidēs bija Arnolda Korneliusa vadītais salonmūzikas ansamblis jeb Radio deju kapela, aktīva līdz pat 1944. gada vasarai, muzicējot kopā arī ar populāriem dziedoņiem un instrumentālistiem. Vieglās mūzikas izpildītāju vidū bija arī mandolīnu orķestris Kārļa Vīksnas vadībā, Krisberga pūšaminstrumentu kvartets, pūtēju orķestris Oļģerta Kreišmaņa vadībā un daudzi citi.
Jau pirms Otrā pasaules kara Latvijas Radio programmā katru nedēļu bija ieplānota 30. gadu sākumā dibinātā vīru dubultkvarteta „Tēvija” agrā rīta pusstunda. Dubultkvartets „Tēvija” dziedoņiem bija spožas, jauneklīgas balsis, visā Latvijā ansamblis bija ļoti populārs un radio sniedza gan patstāvīgus koncertus, gan piedalījās dažādos raidījumos, dziedot tautasdziesmas vai patriotiskas vīru koru dziesmas, kā arī iedziedāja skaņuplates. Astoņi staltie vīri arī daudz koncertēja, viņi dziedājuši visās lielākajās Rīgas zālēs, arī daudzviet provincē, un Otrā pasaules kara gados „Tēvijas” vīri iesaistījās Frontes tautas teātra muzikālās daļas darbā – kvarteta vadītājs Jānis Ansbergs bija profesionāls mūziķis, beidzis konservatoriju. „Tēvijas” vīri turpināja dziedāt kopā arī pēc kara, vispirms bēgļu nometnē, tad jau Amerikā.
Ierakstā - kara gados ļoti populārā dziesma, kuras autors ir rūjienietis Ēvalds Siliņš, „Paliec sveiks, mans mazais draugs” dubultkvarteta „Tēvija” priekšnesumā.
