Raimonda Paula un Egila Švarca 1956. gadā izveidotais Radio estrādes sekstets ar laiku organiski iekļāvās 1957. gadā izveidotā Rīgas Estrādes orķestra (REO) sastāvā un arvien mazāk laika varēja atlicināt ierakstiem. Talkā nāca muzikologs Igors Jakovļevs, izveidojot atkal jau ārštata mūziķu kolektīvu, kurš darbojās no 1958. līdz 1963. gadam. Arī tas sadarbojās ar dziedātājiem Valentīnu Butāni un Edgaru Zveju, radot pirmo latviešu estrādes dziesmu paraugus, un šajā ansamblī klavieres spēlēja latviešu džeza leģenda Ivars Mazurs. No Raimonda Paula vadītā seksteta to atšķirt viegli, jo vibrofona vietā izmantots demokrātiskais akordeons.
Edgara Zvejas balss nav sajaucama ne ar vienu citu. Kad izskatīgais dziedātājs no Liepājas muzikāli dramatiskā teātra pārcēlās uz Rīgas Operetes teātri, tas darbojās Kirova parka būcenītī un arī latviešu estrādes mūzika bija bērna autiņos. Par vienu no tās celmlaužiem kļuva tieši Edgars Zveja, kura balss no Operetes teātra skatuves pārcēlās arī uz radioviļņiem, diendienā skanot ne tikai radio pārraidēs, bet arī skaņu platēs un magnetofona ierakstos un kļūstot par neatņemamu muzikālās dzīves daļu. Dabiski brīvā izpildījuma maniere, samtainais tembrs klausītājus burtiski apbūra, un Edgara Zvejas baritons radio skaņu arhīvā iemūžināts pārdesmit estrādes melodijās, operešu un muzikālo komēdiju ierakstos.
No arhīva plaukta - 1959. gadā tapusi intervija ar šo izcilo dziedātāju un aktieri, kurā Edgars Zveja priecājas gan par viņam piešķirto dzīvoklīti, gan dalās savās nākotnes iecerēs.
