50. gados un līdz pat 1963. gadam Latvijas Radio joprojām bija savs mākslinieciskais vadītājs - komponists, simfoniķis Jānis Ivanovs, kurš pārraudzīja arī mūzikas programmas izveides jautājumus, taču viņa uzmanības lokā vairāk bija radio kolektīvu repertuārs, nevis ikdienišķā mūzikas programma, ko veidoja mūzikas redaktori. Skaņdarbus nācās atlasīt no salīdzinoši nelielā pašas Radiokomitejas ierakstu klāsta, kā arī sūtījumiem no Maskavas ierakstu nama. Tur gan nebija pieejami pasaulslavenu orķestru un solistu priekšnesumi, bet lielākoties tā sauktais obligātais repertuārs:
agrīnā estrādes mūzika, padomju tautu pseidofolkloras ieraksti, krievu tautas mūzikas instrumentu – domru, bajānu un balalaiku orķestru ieraksti, masu dziesmas ar padomju tematiku, kuru izkārtojumu nācās pielāgot neskaitāmajām svinamajām dienām. To vidū bija Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas, vadoņu dzimšanas dienas, miliču, karavīru, pat traktoristu svinamās dienas, ko nācās atzīmēt ar attiecīgu skaņdarbu klāstu.
Pamazām Mūzikas redakcija savus fondu ierakstus papildināja ar latviešu klasiķu skaņdarbu ierakstiem, bet arī šeit bija jābūt uzmanīgiem, lai neatskaņotu kādu autoru ar, tā sacīt, aptraipītu biogrāfiju. Tas pats attiecās arī uz sociālistiskās sadraudzības zemēm, kad, piemēram, slavenais čehu diriģents Karels Ančerls politiskā „Prāgas pavasara” laikā emigrēja uz Kanādu. Dažkārt mūzikas redaktori šādu aizliegto mūziķu skaņu ierakstus paslēpa, kā saka, zem galda, taču fonotēkas tīrīšanas notikušas regulāri un faktiski bez būtiska pamatojama, nodzēšot unikālus, vēsturiskus skaņu ierakstus.
Daudz atmiņu par šiem laikiem ir ilggadējam Latvijas Radio skaņu režisoram un vienubrīd – arī Radio mūzikas redaktoram Jāzepam Kulbergam, kurš savas darba gaitas Doma laukumā 8 uzsācis jau 1956. gadā un šomēnes svin savu 85 gadu jubileju, joprojām aktīvi darbodamies Latvijas Radio skaņu arhīva ierakstu restaurēšanā. 50. gadu vidū jaunā mūzikas redaktora Kulberga viens no uzdevumiem bija veidot programmu pārraidei „PSRS tautu mūzikas koncerts” veselas stundas garumā, kam bija jāskan vairākas reizes nedēļā. Latvijas Radio fonotēkas ierakstu klāsts šim nolūkam neatbilda, tas nozīmētu katru dienu raidīt vienus un tos pašus krievu, uzbeku un tadžiku mūziķu priekšnesumus; reizēm par šo svešādo skanējumu protestēja arī klausītāji. Mūzikas redaktoriem katru mēnesi bija jāiesniedz perspektīvais plāns nākamā mēneša raidījumiem. Kad Kulbergs 12 reizes pārrakstīja vienus un tos pašus skaņdarbus, tikai mainītā secībā, galvenais redaktors sadusmojās, tomēr drīz vien no tautu draudzības koncerta klausītāji tika vaļā. Pamatīgu sijāšanu fondi piedzīvoja arī pēc tā sauktā Hruščova atkušņa, kad visi Staļina vārda cildinājumu steigšus bija jāizņem no fonotēkas.
Ierakstā – fragments no Maskavas skaņu ierakstu nama 1953. gadā sūtītās uzbeku tautas mūzikas.
