Tā ir iekšēja kopiena, kur puiši un meitenes slauc govis un baro tās ar sienu, gatavo sieru un citus produktus. Gādā malku. Dara arī citas darbus, kas ikvienam vienkāršam lauku cilvēkam šķiet pašsaprotami. Taču šiem cilvēkiem tā ir iespēja sociāli rehabilitēties.
Savā atziņā pirms Ziemassvētkiem dalās lauku sētas brīvprātīgā Agnese Skirmane, kas pašaizliedzīgi strādā ar cilvēkiem, kam ir īpašās vajadzības. Agnese runā par palīdzēšanu un vienkāršu parunāšanu ar līdzcilvēku.
"Kad tu šadā veidā palīdzi cilvēkiem, viņi jūt, ka nav pilnīgi aizmirsti. Vajag ļaut, lai viņi stāsta par sevi, jo bieži nav iespēja, kam. Un cik daudz mēs varam iegūt, satiekot šādus cilvēkus. To nevar izstāstīt, to var sajust," saka Agnese.
