Lai gan pokemonu dzimtene meklējama tālajā Japānā, Latvijā kā animācijas filmu varoņi tie ieradās pirms aptuveni 15 gadiem, un to uznāciens daudziem palicis atmiņā vēl šodien.
Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" uzrunātā Līva atzina, ka viņa par pokemonu eksistenci uzzināja savā bērnībā, kad bija populāra multfilma par pokemoniem.
Kino producents Andrejs Ēķis stāstīja , ka laikā, kad zilajos ekrānos parādījās multfilma ar minētajiem varoņiem, bija ļoti ierobežots televīzijas tirgus – bija aptuveni četri televīzijas kanāli.
"Un, protams, tas bija graujoši tajā laikā – katrs bērns zināja, kas ir pokemoni. Un tajā laikā šos aziātu pokemonus un kultūru distributors atnesa un teica: še, rādiet par velti šo filmu.
Un tā parādījās pokemoni, tādā veidā tos bērnus kaut kādā laikā uzliec uz āķa,” sprieda Ēķis.
Tā latviešiem bez maksas tika uzdāvināta iespēja iepazīt Ešu Kečumu, kurš līdzīgi kā citi pokemonu pasaules bērni dodas ķert mistiskus monstrus, lai vēlāk piedalītos pokemonu cīņās.
Sākotnēji pokemonu pasaulē mīt vien 151 radība, taču 20 gadu laikā to skaits ir jau pārsniedzis 700. Tiesa, līdz pat šā gada vasarai latviešu ienterese par pokemoniem bija noplakusi, taču, parādoties jaunajai mobilo telefonu spēlei "Pokemon Go", japāņu monstri klīst arī Latvijas ielās.
Jaunā mobilo telefonu spēle ar GPS starpniecību seko telefona īpašnieka atrašanās vietai, kā rezultātā spēlētājam tiek dotas aptuvenas pokemonu atrašanās koordinātas. Tad ir jādodas ielās un ar virtuālo pokebumbu telefonā jācenšas notvert pokemonu, kas virtuāli caur telefonu ir redzams, piemēram, sēžot uz soliņa parkā vai jūsu pusdiengalda.
"Tev kaifu iedod tas, ka tu pokemonus meklē Rīgā un ka tu kaut kādā veidā arī izzini Rīgu, ielas un tamlīdzīgi.
Iedomājies, ka Rīgas pilī dzīvo pokemoni, nu tad tas jau tevi paņem,” teica Ēķis.
Ar pokemonu medībām aizrāvies ir arī Sandris, kurš norāda, ka tas esot labs veids, kā pavadīt brīvo laiku. Viņš savācis jau prāvu pokemonu kolekciju.
"Nu, 66 man ir. Noteikti, ka viņu tur ir ļoti daudz, bet nu – mēģinu ķert,” stāstīja Sandris, kurš pokemonus sācis ķert vien pirms nedēļas.
Psihoterapeiti gan par jauno spēli izsakās piesardzīgi, jo līdz galam tās ietekme uz lietotājiem vēl nav izpētīta, taču jau tagad ir paredzams, ka pārāk liela aizraušanās noteikti var atstāt sekas.
"Ja mēs runājam par negatīvo pusi, tad var veicināt atkarības, līdzīgi kā interneta atkarība. Mūsu smadzenes ir zināmā mērā ierobežots dators, un, ja cilvēks nodarbojas un trenē smadzenes vienā virzienā, viņš neattīstās citā virzienā.
Tāpēc, jo biežāk cilvēks dara kaut ko vienu, tas nozīmē, ka viņš neapgūst kaut ko citu, pārsvarā to, kas viņam derēs ilgtermiņā,” teica psihoterapeits Artūrs Utināns.
Populārākās pokemonu medību vietas ir Rīgas centra parkos, piemēram, pie operas un Bastejkalnā, taču tikpat labi tos var ieraudzīt arī uz ielas vai sliedēm, un tad jābūt uzmanīgiem.
"Cilvēks zaudē uzmanību. Presē jau ir visādas ziņas – kur tur zem mašīnas paskrēja vai izsauca kaut kādu nepatīkamu reakciju. (..) Var apzagt, piemēram, pilsētās, ja izmanto to, ka kāds ir aizrāvies. Var izņemt kaut ko no kabatas un tamlīdzīgi,” stāstīja Utināns.
Lai gan joprojām ir cilvēki, kas par spēli nav dzirdējuši un daudziem tā šķiet muļķīga, ziņkārība bieži vien ņem virsroku un kārdinājums pamēģināt tomēr ņem virsroku.
"Es katrā ziņā ļoti ilgi turējos...ļoti ilgi turējos. Bet tad, kad es sāku dzirdēt, ka man visapkārt jau mana vecuma cilvēki sāk pokemonus meklēt. Es izmēģināju vienreiz (..),” atzina Ēķis.
Jauno māniju var vērtēt dažādi, taču, kamēr tā nav kļuvusi par tiešām lielu apsēstību, varbūt būtu jāpriecājas, ka šoreiz cilvēki nevis sēž mājās, bet dodas ārā.
