Kultūras ziņas

Diriģentam un skolotājam Jānim Erenštreitam – 75

Kultūras ziņas

Nosvinēta Eslingenas dziesmu svētku 70. jubileja

Pieaug karstasinīgo deju popularitāte

Pieaug karstasinīgo deju popularitāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Tās ir kaislīgas un romantiskas sajūtu dejas, kurās nekas nav iestudēts un kurās ļoti jāpaļaujas uz partneri – tā īsumā varētu raksturot Latīņamerikas dejas - salsu, bačatu un afrikāņu kizombu, kas turpina uzvaras gājienu arī mūsu valstī. 19.jūnija vakarā Rīgā noslēgsies sestais Latvijas juteklisko deju festivāls “On the Wave” jeb “Uz viļņa”, kura dalībnieku skaits no pirmsākumiem jau ir trīskāršojies. Kas mudina šķietami atturīgajiem latviešiem izlemt par labu šīm karstasinīgajām dejām?

"Te nekad nebūs kautiņu, neviens uz otru neko dusmīgu nepateiks. Pat ja uzgrūžas, atvainojas, piedzērušo šeit nav, jo piedzēries tu nevari dejot," saka festivāla “On the Wave” rīkotāja Irina Jakobovica.

Ilggadējie dejotāji atceras, ka tieši ar salsu pirms vairāk nekā 15 gadiem arī mūsu pusē sākās karstasinīgo deju bums. Tagad gluži vai ik vakaru vismaz galvaspilsētā ir iespēja apmeklēt kādu latino pasākumu, un par tradīciju izvērtušies arī šo deju festivāli. Viens no tiem - Irinas Jakobovicas rīkotais “On the Wave”, kas sestajā norises gadā lepojas jau ar 300 dalībniekiem, un daži uz festivālu mērojuši ceļu pat no Austrālijas.

"Tas, ko mēs te dejojam, tā ir kizomba, tā nāk no Angolas, galvenokārt dejojam bačatu, tā nāk no Latīņamerikas, un salsu, kas ir Kuba un citas Karību valstis. Viņas ļoti atšķiras no mūsu latviešu tautas dejas bez šaubām, savukārt tajās valstīs tās ir tautas dejas," skaidro Jakobovica.

"Sāku es laikam pirms nepilna gada – augustā, bet doma par to jau bija vairākus gadus, jo es aktīvi 10 gadus dejoju sporta dejas," stāsta dejotāja Daina Riemere. "Es domāju, ka tas, kāpēc latvieši tieši šajā brīdī ir tik ļoti sākuši dejot šīs dejas un arī, piemēram, kizomba ir kļuvusi tik ļoti populāra, jo tas ir kaut kas savādāks, tā ir grupa, kurā tu esi, ar laiku iepazīsti ļoti daudz cilvēkus un šajos pasākumos neviens tevi nenosoda, ka tu dejo ne tā, kā ierasts latviešiem."

Savukārt dejotājs Raimonds Horsts atklāj, ka sācis dejot, jo bērni gājuši uz dejošanu.

Ierasts, ka Latvijas festivālos jaunus deju trikus palīdz apgūt arī virkne ārvalstu deju pasniedzēju. Piemēram, Ronijs no Zviedrijas secina, mūsu dejotāji ir ļoti motivēti ko jaunu iemācīties un daudz vairāk ieklausās mūzikā un deju partnerī.

"Piemēram, kizomba ir kļuvusi ļoti populāra visā pasaulē. Es mācu dejas arī Dubaijā, Krievijā, Malaizijā, un ar katru gadu tas viss tikai pieņemas spēkā," norāda deju pasniedzējs Ronijs Salē (Zviedrija). "Dejā atslēgas vārds ir – saskarsme, saišu veidošana, tas mums ir ļoti nepieciešams, it sevišķi tagad, kad pasaulē ir kari, naids un viss šis politiskais klimats, bet te ir vieta, kur mēs varam veidot ciešu saikni neatkarīgi ne no izcelsmes, ādas krāsas un tā tālāk."

Nereti deju vakaros par mūziku rūpējas dīdžejs, taču festivāla dalībniekiem bija arī dzīvais pavadījums – šajās aprindās viena no zināmākajām apvienībām ir “ExL”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti