Tomēr tad Aigara Grāvera Vecrīgas ierakstu studijā iemaldījās Normunds Pauniņš, toreizējais Valsts akadēmiskā kora „Latvija” dziedātājs – viņam vajadzēja ierakstīt dziesmu, ar ko piedalīties tolaik prestižajā konkursā „Jūrmala”. Galu galā ierakstīta tika nevis viena, bet gan veselas vienpadsmit dziesmas, kas arī tika izdotas „Otras puses” debijas albumā „Pēc lietus”.
Pateicoties romantiskajām dziesmām un pievilcīgajai ārienei, blondais garmatainais jauneklis pāris gadu laikā iekaroja daudzu Latvijas meiteņu un sieviešu sirdis, un te noteikti jāmin arī tolaik populārā Latvijas Radio raidījuma „Mikrofons” 1994.gadā sarīkotā vēstuļu aptauja „Mans elks latviešu mūzikā”, kurā atzinību guva arī Normunds. Šai aptaujai par godu tika izdots arī divus latus un piecdesmit santīmus dārgs sienas kalendārs, kur katra mēneša lapu rotāja kāds no tā laika latviešu popmūziķiem – un vismaz vienai manai kolēģei šāds kalendārs joprojām ir saglabājies.
Vēl piebildīšu, ka „Otra puse” nekad nav bijusi uzmācīgi ražīga, jo šo gadu laikā iznākuši vien pieci albumi, un jaunākais no tiem ir pagājušogad izdotais „Otra puse. Remiksi”, kurā ir iekļautas Latvijas dīdžeju versijas par „Otras puses” dziesmām.
Iespējams, ka šo remiksu albumu Normunds Pauniņš izdeva ar vēsu aprēķinu, lai pašam būtu ko spēlēt deju klubos – tā ir viņa lielā aizraušanās, jo dīdžeja karjeru viņš sāka jau trīspadsmit gadu vecumā Varakļānu diskotēkā, deviņdesmitajos gados turpinot dīdžejot arī klubā „Ola” – ja atceraties, tas atradās Elizabetes ielā, netālu no Tērbatas ielas; tad sekoja kinomuzikālais centrs „Bimini”, bet dīdžeja karjeras augstākais posms Normundam bija zelta ķēžu nēsātāju iecienītais klubs „Nautilius” – tur viņš uzstājās kā dīdžejs Norsky, pieturoties pie Anglijā apgūtās oldskūlīgās tradīcijas – divi atskaņotāji un vinila plates, un šī lieta viņam tuva esot arī šobaltdien.
Bet tagad no šodienas pārceļamies uz divdesmit četrus gadus senu pagātni un lai skan Normunda Pauniņa un „Otras puses” „Vēstules” – šī Normunda sarakstītā dziesma koncertos vienmēr izskan kā pēdējā, uzraujot kājās visus sēdētājus…
