Atbilstoši deviņdesmito tradīcijai, kas prasīja deju ritmos ietērpt pilnīgi visu – no Alda Drēģera līdz Raimondam Paulam, no ziņģēm līdz roka klasikai, arī "100.debija" bija sākusi ar albumā rodamo versiju par "Jumpravas" dziesmu „Vēlreiz”, tāpat jaunās skaņās pārtapa savulaik Ainara Mielava izpildītā „Nedalāmā” un pat Adriana Kukuvasa „Piezvani man”, tomēr īstā veiksmes atslēga bija pašu rakstītās dziesmas, kas šim albumam ļāva iegūt bestsellera statusu – tā Guntars Račs uzskata, ka kopā ar pirātiskajām versijām tā tirāža bija ap piecdesmit tūkstošiem, kas albuma izdevējam „Mikrofona ierakstiem” nopelnīto ļauj ieguldīt "Pienvedēja piedzīvojumi", "Rebel" un pat „Prāta vētra” albumu izdošanā.
Tomēr "100.debijas" panākumi netika kaldināti ierakstu studijā vien, jo savas pastāvēšanas sešos gados grupa sniedz arī 412 koncertus – tajos viņus pavada savs dīdžejs, kā arī divas dejotājas, kuras grupa tālredzīgi nomaina pret sešiem puišiem, četri no kuriem vēlāk pārtaps par vēl vienu deviņdesmito leģendu – grupu "Mixeri", bet tas jau ir cits stāsts.
Lai arī "100.debijas" kādreizējie dalībnieki ar mūziku nodarbojas joprojām – Modris Skaistkalns projektā "Moontalk", bet Agris Semēvics kā solomākslinieks, pārdziedot arī dažus "100.debijas" skaņdarbus, tomēr pašas apvienības atkalapvienošanās ir maz ticama – kaut gan, ko var zināt!
