Lieldienu rituāli: Saules godāšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lieldienas ir tas laiks, kad sarūk tumšās, garās ziemas laika nakts stundas un diena kļūst tikpat gara cik nakts, un vēl garāka. Šajā laikā svinam gan Kristus augšāmcelšanās svētkus, gan pavasara saulgriežus, tādējādi Lieldienās veicam gan reliģiskos, gan „tautiskos” rituālus. Šoreiz Latvijas Radio rubrikā “Lieldienu rituāli” stāsta par saules godāšanu.

Lūk, ko uz jautājumu “Vai godina sauli un kāda ir tās nozīme Lieldienās?” stāsta Latvijas Radio uzrunātie cilvēki.

Lieldienu rituāli: Saules godāšana
00:00 / 03:12
  • “Tas ir tad, kad pieceļos agrāk? Nē, nē. Parasti tās ir brīvdienas un cik ilgi var gulēt, tik arī guļam.”
  • “Tas, ka ir iestājies pavasaris. Tā arī ir tā saules nozīme, ka nāk vasara.”
  • “Nu, viens tāds ticējums ir, ja sagaida sauli, tad nebūs miegains, nebūs miegs, nenāks miegs, būs možs. Otrs - lai vienkārši it kā pagarinātu to gaišumu. Jāņos, piemēram, pagarina gaismu caur sauli un caur ugunskuriem. Kā tas ir Lieldienās, es nezinu. Lieldienās vispār tā no savas sadzīves laikiem nezinu, kā to sauli būtu sagaidījuši. Tagad jau ir visādi rituāli, ja paklausās, kas notiek.”
  • “Saule? Man šķiet, ka mīlestību. Tādu siltumu un spēcīgu piesaisti viens otram. Simpātijas.”
  • “Ir jāredz kā saule dejo. Principā vispār ir jāskatās, kā saule lec. Laikam, ka tā fokusē un samiedz aci, izskatās, ka viņa dejo. Tāda laba sajūta.”

Tā uzskata Latvijas Radio uzrunātie ļaudis, bet Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece Ilze Jansone skaidro saules nozīmi no kristīgā un tautiskā skatupunkta.

Ko saka eksperte?

„Saule tiek sagaidīta no paša rīta. Es domāju, tas arī ir saistīts ar visiem iepriekš minētajiem apstākļiem, jo Liela diena būtu šis stāsts par pavasari, par sējas laika tuvošanos, par auglību,” saka Jansone.

“Lieldienās, man liekas, ir saplūdušas tradīcijas, nosacīti „pagāniskās” tradīcijas tiek svinētas kopā. Attiecībā uz saules godināšanu var redzēt arī saplūšanu. Klusajā sestdienā notiek nakts dievkalpojumi, lai varētu no rīta kā baznīcā sagaidīt Kristus augšāmcelšanos un svinēt to visu kopā, vai vienkārši pavadīt nakti lūgšanās un tad doties mājup, un tad nākamajā rītā celties,” stāsta pētniece.

“Ja mēs paskatāmies uz kristīgo mītisko domāšanu – laika posms no Lielās Piektdienas līdz Lieldienu rītam ir tas posms, kad Dieva nav, jo Jēzus ir miris. Bet seno baltu tradīcijās tas varētu būt saistīts ar auglības rituāliem, ar to, ka saule parādās pietiekami agri, to var satikt, var sveikt – tādējādi no viņas var sagaidīt labvēlīgu vasaru, ka viss iestādītais labi izaugs,” norāda Jansone. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti