Lieldienās siguldieši un pilsētas viesi šūpojas ar vērienu. 100 dažāda lieluma un dizaina šūpolēs, kas izvietotas vairākās vietās pilsētā, ikviens var iejusties skeletonista lomā, apsēsties uz karotes, šūpojoties baudīt opermūziku, mīties ar riteni un iešūpot savu iztēli, aplūkojot dažādas vides instalācijas.
Arī šogad ikviens objekts ir unikāls, un tā dizainu radījuši gan mākslinieki un sabiedrībā zināmas personības, gan arī vietējie uzņēmēji un skolēni.
“Domājam – parastas šūpoles netaisīsim, izdomāsim kaut ko neparastu saistībā ar to, ko mēs paši darām. Mums ir galdi, soli, lai tad galds un soli šūpojas,” stāsta vietējais uzņēmējs Haralds Upīts.
“Mēs pazūdam tanī elektroniskajā pasaulē, bet atnākt pie dabas, pasēdēt šūpolēs, paskatīties burvīgā skatā – mūsdienu gadsimtā nav nekas labāks par to izdomāts,” saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne.
Šogad festivāla mērķis, lai šūpošanās prieks būtu pieejams visiem. Tādēļ izveidotas arī šūpoles cilvēkiem arī kustību traucējumiem, kas, kā vērtē meistars, ir viens no tehniski sarežģītākajiem objektiem. Tomēr viņš pieļauj, ka nākamgad pilsētā varētu izvietot jau vairāk šādu šūpoļu.
“Ir platforma, kurai piestiprināts uzbraucamais celiņš. Celiņu var atvērt, nolaist, uzbraukt uz platformas. Izmantojot palīgstriķi, katrs pats var sevi pašūpināt, izvēloties sev vēlamo augstumu un ātrumu,” skaidro SIA “Ramei” pārstāvis Mārtiņš Rupmejs.
“Latviešu ticējumi, ka Lieldienās ir jāšūpojas, lai nekož odi. Es teiktu, ka Lieldienās vajag šūpoties, lai dzīve nešūpo,” saka Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Iveta Ārgale.
Šūpoļu festivāls iekļauts Latvijas Simtgadei veltītajā pasākumā “Latvijas Goda Aplis”, un nākamgad 100 šūpoļu un vides objektu vietā, iespējams, būs 200 šūpoles.