Paši iedzīvotāji ir ambiciozi un norāda, kāpēc gan laimes sajūtu nevarētu doties meklēt un sajust tieši Indrā, apgāžot pieņēmumu par Latgali un pierobežu kā depresīvu reģionu.
Indrā “Laimes muzejs” būs ēkā, kas savulaik celta kā luterāņu baznīca. Šobrīd tā tiek pielāgota muzeja vajadzībām. Ir noņemti griesti, kas padomju laikos uzlikti, tiek demontēts ķieģeļu mūrējums, kas aizsedz altāri.
Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne, izrādot vietu, kur tiks veidots “Laimes muzejs”, stāsta par ēkas vēsturi: “Būvēta gan kā luterāņu baznīca, būvēja līdz 1940. gadam, tad sākās karš un netika viņa iesvētīta. Palika bezsaimnieka manta”.
Uzkāpjot baznīcas tornī, iespējams būt Indras augstākajā vietā, no kuras redzams skats uz visām četrām debesspusēm.
“Šeit logus uzlikām. Tā ir mūsu panorāma, gan Indra, gan tur Baltkrievija pāri redzama. Apskatieties, cik skaits skats!” nosaka Ērika Gabrusāne.
Baznīcas ēka savulaik bija kritiskā stāvoklī. Pašvaldība ēkai nomainīja jumtu un restaurēja logus. Tad bija jādomā, kā ēkai rast pielietojumu, kopīgi spriežot, nonāca pie idejas veidot “Laimes muzeju”. Cilvēkiem dzīvē svarīgi būt laimīgiem.
“Gribējās kaut ko tādu, kas ir vērsts uz kaut kādu darbību, lai cilvēki aizdomājas, padomā par vērtībām, par savu dzīvi, jo mēs visu laiku skrienam, skrienam. Mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā, un tā mūs iespaido, tad Indra būs tā vieta, kur var atbraukt, padomāt par laimi, par vērtībām,” stāsta Indras mūzikas un mākslas skolas direktore Ērika Zarovska.
Ēka, kas kādreiz tika celta kā luterāņu baznīca, tiks pielāgota muzeja vajadzībām, projekta ietvaros tiks iegādāts aprīkojums un izveidotas interesantas ekspozīcijas.
Laimes muzeja ekspozīcijas idejas autors ir mākslinieks Raimonds Vindulis, kurš Līvānos izveidojis Mūsdienu mākslas galeriju. To, kāds izskatīsies “Laimes muzejs” Indrā ir noslēpumaini, atklājot vien pavisam nedaudz.
“Mums organismā veidojas endorfīni, kuri veido to laimes sajūtu, viņu var dažādos veidos dabūt, un mums centrālais objekts, mēs nedaudz varam atklāt, paredzēta endorfīnu laboratorija, kur mēs iemācīsimies uztvert endorfīnus,” piebilst Ērika Zarovska.
Šobrīd ēkas pielāgošanai muzeja vajadzībām un ekspozīcijas izveidošanai paredzēti 100 000 eiro. Lielāko daļu no šīs summas segs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļi.
“Muzejs ir paredzēts ne gluži apskatīties, bet vairāk iesaistīties un darboties pašam, lai tā laimes sajūta rastos. Tā kā muzeja apmeklētāji varbūt dažādi, no maza līdz pieaugušam un vecākam cilvēkam, tad tās ekspozīcijas ir paredzētas ļoti dažādas, lai ieinteresētu un katram veidotos šī te patīkamā sajūta,” stāstīja Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciāliste Aina Dzalbe.
Runājot par Latgales pierobežu, ļoti bieži tiek lietoti apzīmējumi, kā depresīva un aizmirsta vieta. Virzoties uz priekšu un meklējot jaunas idejas, tā ir iespēja mainīt Indras tēlu un cilvēku domas par to, pārliecināta Indras kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska.
“Mēs nolēmām, kāpēc ne? Visa laime tiks koncentrēta Indrā, un tas būs mūsu vēstījums, palīdzība cilvēkam atrast sevi, un kāpēc gan ne Indrā? Ļoti skaista vieta, un kāpēc, lai šeit nebrauktu pēc laimes? Vajag tikai ielūkoties sevī un laimi var atrast. Atbraukt uz šejieni, apskatīties uz mūsu vietu, cilvēkiem, lai saņemtu enerģiju,” atzīst Anžela Kuzminska.
Plānots, ka jau nākamā gada pavasarī “Laimes muzejam” Indrā jābūt atklātam. Un tad Indra, kā sola muzeja veidotāji, būs vieta, kur meklēt un sajust laimi.
