Kāda ir loma mūzikas autora un mūzikas izpildītāja sadarbībai, lai kopdarbā radītu hitu?
Vislabākajā gadījumā dziesmas autors un izpildītājs būtu viens un tas pats mūziķis, šādi priekšnesums būtu vienots veselums. Diemžēl ļoti daudzi grib, bet nav varēšanas, un dziesma tiek konstruēta. Otrs variants – dziesmas no autoriem atlasa mūzikas producents, kas spēj saklausīt hita potenciālu un spēj dziesmu pilnveidot, piesaistot aranžētāju, kas pārzina aktuālās tendences. Tomēr
domāju, ka Eirovīzija nav tā vieta, kur īpaši izcelties ar novatorismiem un aktualitātēm.
To pierāda Eirovīzijas pagājušā gada uzvarētājs Salvadors Sobrals ar dziesmu "Amar Pelos Dois".
Acīmredzami skatītāji gaida priekšnesumu, kuram varētu noticēt – nostrādāja dziesmas vēstījums, jo muzikāli šāda veida dziesmas kā "Amar Pelos Dois" pasaulē ir ļoti daudz. Grūti ir prognozēt, kādi faktori šogad ietekmēs skatītāju balsis. Vai aktuālie politiskie notikumi? Varbūt personisks stāsts, kas raisa līdzjūtību?
Dažkārt šķiet, ka senāk bija vairāk prātā paliekošu dziesmu, kuras dungoja dažādas paaudzes. Jūs varat novērtēt dažādus laika posmus – kas mūsdienās ir mainījies dziesmu rakstīšanā?
Mūsdienās ir tik daudz iespēju – jau vienā mūzikas instrumentā ir atrodams viss, kas nepieciešams dziesmas radīšanai mājas apstākļos. Mūsu laikā nebija pieejamas šādas tehnoloģijas, tāpēc katru instrumentu bija jāiespēlē atsevišķi. Tagad ir neierobežotas iespējas, taču jāpatērē laiks, lai šīs iespējas apgūtu, jo rīt modē būs kaut kas cits. Bet to modes vilcienu mēs nevarēsim noķert. Mums atliek meklēt muzikālus brīnumus mūsu vidū. Un arī talantiem jākļūst aktīvākiem un jāpiesakās konkursam. Latvija ir maza valsts, līdz ar to mums izpildītāju atlase ir šaura.
Vadoties pēc daiļrades psiholoģijas – vai tā būtu izrāde, vai dziesma - skatītājs vēlas identificēties ar kādu no varoņiem. Tāpēc mēs ejam uz teātri, lai ar aktiera starpniecību iejustos citā lomā. Arī šādā 3 minūšu dziesmā klausītājs identificējas ar izpildītāju. Tāpēc
sākumā jāatrod izpildītājs, kas spētu publiku aizraut ar pārliecinošu sniegumu izvēlētajā žanrā.
Un tad varam meklēt dziesmas unikalitāti. Izpildītāja harizmai ir milzīga nozīme! Ja harizmas nebūs, dziesma var būt lieliska, taču tā nesasniegs plānotos rezultātus.
Jāsaprot, ko mēs saucam par komponistiem. Komponists, manuprāt, ir cilvēks ar akadēmisku izglītību, kas spēj strādāt dažādos žanros. Popmūzikas kontekstā mēs lietojam angļu valodas apzīmējumu "songwriter" jeb dziesmu autors, kas strādā ar noteikta žanra mūziku. Iespējams, autors nemaz nav ieguvis muzikālu izglītību – ir tādi talantīgi izņēmumi. Taču mūzikas rakstīšana nav balstīta tikai uz intuīciju, ir vajadzīgs arī profesionālu zināšanu pamats. Protams, intuīcija ir ļoti svarīga. Savā ziņā mūzikas rakstīšana ir kā alķīmija, kura savieno darba rutīnu ar idejas vieglumu negaidītā, atmiņā paliekošā dziesmā. Tas ir sarežģīts process.
Ko Jūs varētu ieteikt konkursa “Supernova” dalībniekiem?
Nokļūšanu konkursa finālā dalībniekiem nevajadzētu uzstādīt kā galveno mērķi – tikai viens uzvarēs, 20 paliks aiz viņa, turpinot darbu šeit – Latvijā. Jāmet bailes pie malas un jārīkojas! Ja notiek iztapšana standartam, tad dziesmu noklausīsies un izpildītāju aizmirsīs. “Supernova” jebkurā gadījumā ir iespēja parādīt sevi tādu, kāds esi, – neliekuļojot un neizdabājot iedomātam formātam, – un uzrunāt auditoriju, kas varētu kļūt tieši par tavas mūzikas klausītājiem. Savukārt Eirovīzija ir iespēja Latvijai sevi parādīt arī tad, ja nekļūstam par konkursa uzvarētājiem. Tomēr mums sevi jāparāda ļoti labā līmenī! Ja izvēlamies, piemēram, deju mūzikas žanru, tad tam jābūt pārliecinošam sniegumam.
