Cilvēki arvien vairāk mācās un iegūst jaunas zināšanas, kā pareizi iet pirtī, kā tajā pielietot augus, kā pērties pašam un pērt arī citus. Dzintra Abarone no Latgales pirts zinības apguvusi profesionāli “Pirts skolā”, tagad paralēli skolotājas darbam strādā arī par pirtnieci. Dzintra savu darbošanos pirtī raksturo kā iespēju palīdzēt cilvēkiem veidoties skaistākiem gan iekšēji, gan ārēji.
“Mūsu organisms ir pietiekami gudrs, tikai ikdienā mēs savā steigā aizmirstam par viņu parūpēties, un pirtī, kad cilvēks paliek viens ar sevi, plus vēl klāt ir zinošs pirtnieks, organisms atpūšas, viņš relaksējas un ir spējīgs sevi sakārtot,” stāsta pirtniece Dzintra Abarone.
Jau piekto gadu pirts ir kļuvusi par Dzintras sirdslietu. Dzintra sien slotiņas, gatavo augu skrubjus un eļļas. To, kas nepieciešamas pirts procedūrām. Pirtniece ir secinājusi, ka ar mūsu pirts tradīcijām, cilvēkus no ārzemēm ir iespējams pārsteigt.
“Šogad bija interesanta pieredze, kad cilvēks no Polijas vispār nezina, kas ir pirts ar augiem, ar slotiņām, tāpēc mēs varam lepoties, ka mums ir tāda bagātība - augi, slotiņas, aromāti, pirts un pirtnieki galu galā,” saka Dzintra.
Viņa atzīst, ka, strādājot vien par pirtnieci, sev iztikšanu nevar nodrošināt. Taču tas ir labs atspaids papildus darbam skolā.
"Latvijas pirts savienības” vadītājs Uldis Rudzītis norāda, ka pirtnieka darbs ir smags. Pirtsmīlis guļ uz lāvas, bet pirtnieks stāv un tieši galva, kurai nepieciešams vēsums, ir pakļauta karstai gaisa temperatūrai.
“Strādāt tikai par pirtnieku, tas nav tik vienkārši, kā izklausās, jo pirtniekam ir diezgan daudz jārūpējas gan par savu veselību, gan citu veselību. Katru dienu pirtī iet tomēr nevar, lai kā mēs gribam un domājam, ka pirtnieks varētu iet pirtī no rīta līdz vakaram un katru dienu, bet tomēr tā ir paaugstināta temperatūra un slodze uz organismu. Sabiedrībā ir vairāki, kas darbojas kā pirtnieki, bet tā nav viņu vienīgā nodarbošanās. Tā ir vairāk sirdslieta, ar ko viņi dalās ar citiem,” stāsta “Latvijas pirts savienības” vadītājs Uldis Rudzītis.
Šobrīd “Latvijas pirts savienībā” ir vairāk nekā 100 biedru, viņi arī izveidojuši vairākas citas biedrības, kas apvieno pirtsmīļus, pirtniekus, kuri regulāri nāk kopā, papildina savas zināšanas par pirti. Pirtī iešana cilvēkiem kļūst nozīmīgāka kā sava gara un veselības uzturēšanas veids, pārliecināts Uldis Rudzītis.
“Pirts kultūras popularitāte iet plašumā, jāsaka, ka pirtī iešana nekad nav bijusi aizmirsts pasākums, bet vairāk mēs esam kļuvuši lepnāki ar to, ko mēs darām, un atzīstam savas vēsturiskās saknes,” saka Rudzītis.
Polijā cilvēki par šādām pirts tradīcijām kā Latvijā ir pārsteigti, bet Lietuvā un Krievijā pirts nav sveša, un tā netiek uztverta vien kā vieta, kur izklaidēties vai nomazgāties.
“Pirts tradīcijas atdzimst, tā notiek arī Latvijā un Krievijā. Krievijā pirms desmit - divdesmit gadiem pirts bija ar iedzeršanu, bet pirms gadiem pieciem sākās kustība ar tādu veselīgu pirti, un to uzsāka turīgie cilvēki, kas sev to var atļauties. Un tagad arī vidējais slānis pirti neredz vairs kā izklaidi, bet kā vietu, kur uzlabot veselību, uzzināt kaut ko jaunu”, stāsta pirts meistars, Eiropas čempions pēršanā Vlads Jokubausks no Lietuvas.
Lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs” novērojuši, ka pirts pakalpojumu klāsts Latvijā kļūst daudzveidīgāks. Par pirts procedūrām cilvēki vairāk interesējas rudenī un ziemā, kad īpaši gribas sasildīties un izbaudīt latviešu pirts rituālus.
Samaksa par pirtnieka pakalpojumiem ir ļoti dažāda. Summa vienam cilvēkam var būt, sākot no piecdesmit eiro un uz augšu. Cenu veido izdevumi par pirts kurināšanu, pirtnieka darbs, pieredze un piedāvātās procedūras apjoms, kas var ietvert, piemēram, pēršanu, ķermeņa skrubēšanu un masāžu.
