Tradīcija, kurā ikviens tika aicināts dāvināt savai skolai grāmatas un gleznas, Latvijā ieviesta pirms 82 gadiem. Un, lai gan mūsdienās aizvien nozīmīgāku vietu ieņem jaunās tehnoloģijas, grāmatas savu nozīmi skolēnu dzīvē nav zaudējušas.
“Mana pēdējā izlasītā grāmata ir Gundegas Repšes ''Ugunszīme'', ko mums vajadzēja lasīt arī skolā. Un es viņu izlasīju ar ļoti lielu vēlmi. Tā ļoti ātri lasījās un bija ar vēsturiskiem faktiem,” stāsta Ogres Valsts ģimnāzijas audzēkne Arta Zverova.
Skolas bibliotēku papildinās vēl vairāki desmiti jaunu grāmatu, ko uz Ogres Valsts ģimnāziju atnesuši gan absolventi, gan citi novadnieki. Zināmā mērā par savu šo skolu var saukt arī pašreizējais Valsts prezidents, kuram šeit mācījušies dēli, un kurš ir gandarīts, ka ''Draudzīgais aicinājums'' turpina dzīvot.
“Šo tradīciju iedibināja Kārlis Ulmanis, un tas, ka “Draudzīgais aicinājums” ir tik ilgi izdzīvojis, apliecina to, ka
šīs tradīcijas pamatā ir laba un dzīvotspējīga ideja, kas nenoveco,” uzskata Raimonds Vējonis.
“Internets un sociālie tīkli bieži vien nonivelē jauniešu spēju saņemt kvalitatīvu informāciju un varbūt veicina tādu vienkāršotu savstarpēju komunikāciju, savukārt grāmatas ir tās, kas attīsta spēju izteikties un spēju pieņemt lēmumus,” norāda Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Didzis Mizis.
Kārļa Ulmaņa ieviestā īpašā diena grāmatai tika atjaunota 1994.gadā, un katru gadu uz savām skolām "Draudzīgā aicinājuma" mēnesī janvārī dodas aizvien vairāk absolventu.
