Piemēram, kinoskatītāja Magda pauž, ka ēst kino laikā nevajadzētu.
“Es parasti ņemu tikai dzeramo. (..) Es tagad tieši skatos, bet nekas nepiesaista uzmanību,” viņa saka, piebilst, ka ēšana nav kino neatņemama sastāvdaļa.
Atbildes uz to, kāpēc filmu skatīšanās laikā ir tik populāri ēst, nav arī kinoteātra vadītājam Ritvaram Struncēnam. “Ja godīgi, nezinu. Es arī vienmēr sevi pieķeru, ka esmu paēdis, bet, kad atnāku uz kino un ieraugu popkornu, es viņu paņemu. Varbūt sevi palutina pirms tā kino. Interesantāks process. Mēs mājās arī droši vien sagaidām filmu un ir savi našķi,” saka Struncēns.
“Šodien bija ļoti “forša” publika un latviešu filma “Ar putām uz lūpām”, un neviens neko neēda, negrauza. Vispār klusums bija un liels miers,” par savu pēdējo pieredzi saka kinoskatītāja Vija. “Man vispār nepatīk, ka grauž čipsus. Kad ej ārā, viss ir netīrs un piesvaidīts ar popkornu (..),” neslēpj Vija.
Problēma esot aktuāla, un viedoklis par popkorna patēriņu - dalīts. Apmeklētāju uzvedībai jāatbilst arī skatāmā priekšnesuma tematikai - operā un teātrī nebūs skaļi sprādzieni un pakaļdzīšanās ainas kā tas pierasts Holivudas grāvējos, tāpēc arī blakus esošās graušanas skaņas var netikt noslāpētas.
“Ja ir vairāk senioriem paredzētas filmas, tad, protams, ka zāles pēc tam ir tīras, jo publika neizvēlās pirkt popkornu vai kādu citu našķi,”
norāda Struncēns.
Dodoties uz operas vai baleta ierakstiem, kas acīmredzami pulcē specifisku publiku, arī biļetēs norādīts, ka ēdamo šai publikai nepārdos.
Kino vadītājs atgādina arī par citām manierēm, kuras jāievēro filmas laikā, kas piedien kino etiķetei.
“Telefoni traucē, jo zālē ir pastiprināta skaņa, un, ja vēlaties sarunāties pa telefonu, jums jāmēģina pārbļaut tā skaņa.
Tas varētu traucēt citiem. Otrs ir [telefona] ekrāna spilgtums, gaisma, kas tiek radīta, kad kāds sēž blakus vai aiz muguras, tas novērš uzmanību un nepatīk,” atgādina Struncēns.
