Silto laiku Imants pavada dārziņu kooperatīvā “VEF Baloži”. Pēdējā laikā vīrietis pamanījis kādu, viņaprāt, netaisnību: “Es uzskatu, ka tur ir diskriminācija. Kā var būt, ka man mazāka [mājiņa] un jāmaksā tikpat, cik citam par trīs reizes vairāk [lielāku].”
Kur tie laiki, kad Rīgas rūpnīcas strādnieki dārziņu kooperatīvos audzēja kartupeļus un gurķus. Tagad dārziņi kļuvuši par ekskluzīvu apdzīvotu rajonu, kur starp plēves būdām un sanaglotiem bēdīga paskata namiņiem paveras lepnas savrupmājas. Tādas redzam arī Medemciemā, Olaines novada dārziņos "VEF Baloži".
“Kādreiz bija tā, ka maksājām pēc zemes lieluma. Katram bija 475 kvadrātmetri. Kad sākās brīvvalsts laišana, tad daudzi atteicās un kaimiņi paņēma, nopirka,” stāsta Imants.
Dārziņu īrniekiem reizi gadā par teritorijas uzturēšanu un labiekārtošanu kooperatīvam jāmaksā biedra nauda. Līdz šim summa tika aprēķināta pēc dārza teritorijas platības. “Mani uztrauc, kāpēc man jāmaksā par citiem. Es uzskatu, ka jāmaksā pēc zemesgrāmatas pēc kvadrātmetriem. Tas ir pareizi,” saka Imants.
Tagad neatkarīgi no tā, vai īrniekam ir 400 kvadrātmetru zeme vai uz pusi vairāk, visiem jāmaksā viena summa 50 eiro. Par šādu kārtību esot lēmuši paši kooperatīva biedri. “Cilvēki, kas piedalījās kopsapulcē, nolēma, ka neatkarīgi no platības, tiek rēķināts 50 eiro gadā. Tās ir kopsapulces tiesības, un tur neko darīt līdz tam laikam, kamēr biedru kopsapulce nākamajā sapulcē nepiedāvās darba kārtības jautājumā kaut ko mainīt. Var jau mainīt savādāk, bet tad biedriem jānolemj,” skaidroja kooperatīva “VEF Baloži” valdes priekšsēdētājs Andris Stepens.
Imants kopsapulcē neesot piedalījāties: “Kopsapulce bija agrā pavasarī. Tā kā es te nedzīvoju, paziņots man netika. Laikam speciāli – domāja, ka es taisīšu skandālu par to.”
Tikmēr kooperatīva priekšnieks saka – lai gan dārziņos dzīvo vismaz 900 īrnieku, uz kopsapulci atnākot labi ja 50 – 100 cilvēku. Noteikumi nosaka – lai pieņemtu kādu lēmumu, uz pirmo kopsapulci jāatnāk vismaz pusei iedzīvotāju. Ja neatnāk, pēc pāris nedēļām ļaudis atkal tiek aicināti uz pārrunām. Un tad neatkarīgi no tā, cik cilvēku atnāk, var pieņemt lēmumu arī neatnākušo vietā.
Dārziņu kooperatīva zeme pieder Olaines novada pašvaldībai, kuras izpilddirektors Ģirts Batrags norādīja, ka pašvaldība nenosaka biedru naudas apmēru un lēmumus pieņem paši biedri.
Šajā kooperatīvā nākamā kopsapulce būšot augsta vidū. Piedaloties biedru kopsapulcē, ir iespējams mainīt arī kārtību, kādā šobrīd kooperatīvā iekasē biedru naudu.
