Par jucekli pagalmā nemierā ir vietējā iedzīvotāja Ligita. Viņa stāsta, ka bija ieviesta sistēma, kas liedz slimnīcas apmeklētājiem atstāt mašīnas daudzstāvu namu pagalmos. “Mums šeit pretī ir Rīgas 2.slimnīca, kurai stāvvietas nav,” stāsta Ligita. “Cilvēki, kuri atbrauc uz slimnīcu, novieto savas automašīnas te, un attiecīgi šeit iedzīvotājiem nav iespēju ne iebraukt, ne piebraukt vai izbraukt. Tādēļ mēs vienojāmies par šo ierobežotās iebraukšanas sistēmu,” norāda Ligita.
Caurlaide uz gadu mājas iedzīvotājiem maksā 10 eiro. Ja pagalmā iebrauc kāds svešinieks bez caurlaides, tad paši mājas iedzīvotāji nereti zvana pašvaldības policijai, lai par to ziņotu, jo citādāk pašiem nav kur novietot savus spēkratus.
Taču kādu dienu pārsteigums sagaidījis arī tos, kuru automašīnu logos bija caurlaides.
“Visām automašīnām, kas bija novietotas rindā gar logu, pēkšņi izrādījās uzlīmēti soda taloni,” klāsta Ligita. “Gandrīz trīs gadu laikā, kopš mums ir iebraukšana mājas pagalmā ar caurlaidēm, nekas tāds nebija fiksēts. Neviens nebija pieminējis, ka cilvēki ar caurlaidēm nevarētu šeit piestāt, izkraukt produktus un doties tālāk uz savām pastāvīgajām stāvvietām,” stāsta Ligita.
Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis norāda, ka lielākajā daļā gadījumu sodi ir piemēroti par to, ka automašīnas ir novietotas bez atļaujas. Vēl citi sodīti par to, ka spēkrati novietoti neatbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN). “Proti, viņas tika novietotas tā, ka līdz pretējai brauktuves malai nav trīs metru. Ja arī ir atļauja, tad nekādā veidā nevar atcelt Ceļu satiksmes noteikumus. Atļauja ir tikai uz to, cik un kādas automašīnas var stāvēt pagalmā, taču CSN tāpat ir jāievēro visiem,” stāsta Sadovskis.
Ligita gan iebilst, ka citreiz par šādiem pārkāpumiem policija nav sodījusi.
Sadovskis paskaidro, ka policisti noteikti soda par ikvienu pārkāpumu, ko pamanījuši. Tomēr pašvaldības policijas uzdevums neesot uzraudzīt namu iekšpagalmus. “Galvenais policijas darbs ir rūpēties par sabiedrisko kārtību pilsētā, un tas, ka auto kādā vietā ir novietota neatbilstoši CSN, būtiski neietekmē kārtību pilsētā. (..) Ja policija saņem izsaukumu, ka šai pagalmā stāv auto neatbilstoši CSN vai bez atļaujām, tad parasti iebrauc pagalmā, paskatās tai vietā, kur izsaucējs ir norādījis. Bet policists neapsekos visu pagalmu un nemeklēs jaunus pārkāpumus,” teica Sadovskis.
Ligita gan uzsver, ka caurlaides ir izdotas vairāk šoferiem, nekā ir vietas viņu automašīnām pagalmā.
“Ja mājā ir 60 dzīvokļi, tad varētu pieņemt, ka ir 60 automašīnas. (..) Tātad, iekasējot maksu par 60 caurlaidēm, kad ir trīs vietas [pagalmā], kur automašīnas novietot,” pauž Ligita.
“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma gan norāda, ka tiek izsniegtas tik caurlaides, cik ir pieprasīts. “Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi saņemt caurlaidi, neskatoties uz to, cik mājas pagalmā ir vietas auto novietošanai,” norāda Vaļuma.
Lai automašīnas drīkstētu novietot arī gar mājas fasādi, būtu jāpaplašina brauktuve, taču par piebraucamā ceļa paplašināšanu būtu jāmaksā pašiem mājas iedzīvotājiem. “Būtu labi, ja kopīpašnieki paši lemtu par mājas teritorijas labiekārtošanu, piemēram, par autostāvvietas paplašināšanu, par izbūvi, asfaltēšanas darbiem utt.,” norāda Vaļuma. Ligita šajā ziņā iesaka brauktuves daļu paplašināt par iedzīvotāju līdzfinansējumu.
